Kā lai pasaka... atceroties savu jaunību... nebūdama veca un konservatīva... savus bērnus radināju pie domas, ka tuvība nav nekas slikts un nosodāms... ka katram cilvēkam, jaunam vai vecam, ir savas mājas, sava dzīves telpa... un nav pazagšus jāmaidzās pa svešiem kaktiem... lai vēlāk, kad lūk šitādas nostaļģiskas runas uznāk, nav ar kaunu jāatceras... cik tas bij lēti, prasti un nejauki... bet tieši otrādi...
0
0