Bija, bija, dziļa doma bija- viena atraidītā gribēja man iekost.

Hmmmm, bet tā doma par haremiem ir diezgan loģiska... ja jau tāds veču deficits, varbūt, ka patiesi vajag vienam vairākas apkalpošanā nodot   

Kādi harēmi, kur- cilvēks par puķēm, viņam par slotām?

PALASI DAŽUS KOMENTUS ATPAKAĻ

Muļkības, tā nu nav,Latvijas vīrieši nevar atļauties harēmus, pārāk zemi ienākumi vairumam.

aktīvāk uz nerviem krītošs vīrietis - grūtāk panesama sieviete.

Dažkārt atraidītājs(-a) kļūst apnicīgāks par atraidīto. Izbrāķētais pēkšņi atrod citu, uzplaukst kā puķīte maija saulē un neskatās vairs ne pa labi, ne kreisi. Bet tamī, kurš iepriekš turēja roku uz pults, negaidot sāk gruzdēt privātīpašnieka dzirkstelīte. Kā tā uz viņu vairs neskatās? Viņš cenšas jaunuzplaukušajam ziedam grozīties gan no priekšas, gan aizmugures, bet nekā... Var kost kaut visos desmit pirkstos, bet šis sliežu ceļš sen slēgts...

Ja tiek atraidīts, jebkurš, gan sieviete, gan vīrietis, kurš to nespēj pieņemt ir neciešams...
Kāda jēga ir zvanīt un kaut ko pierādīt? Tā taču ir pazemošanās, sevis necienīšana... tad kā lai cilvēku ciena tas atraidītājs, ja viņš sevi neciena pats? - Lai kā arī sāpētu... ir jāprot cienīt sevi un nekļūt smieklīgam...

man, katrā ziņā labāk patīk atraidījums, nekā (atvainojos par izteicienu) diršanās. skaidru atraidījumu es cienu, ja vien tas nav mani noniecinošs. tieši tāpat kā mani neiekārdina kāds konkrēts vīrietis, kuru es pat varu atzīt par visai jauku cilvēku, tāpat tas var būt vērsts manā virzienā. tikai nevajag ņirgāties - izlikties, ka mani mīl, ka esmu labākā... bet... un tad sākas - tu esi pārāk laba, es neesmu tevis vērts, tu nevarēsi ar mani, bet tu esi labākā, ko esmu saticis. tā, lūk, ir diršanās. labāk skaidri un gaiši - piedod, es mīlu citu. to es varu saprast, nevis to, ka it kā manā vietā mēģina lemt, kas man ir labs un kas nepietiekami labs.

Piekrītu Haijamai... Un tad vēl tās rezervē paturēšanas spēlītes... Un dubultā dzīve... Un manipulācijas...

haijama          

lūk, lūk - jā, lilla, piemirsu pieminēt to rezervīti.

arii shajaa procesaa ir divi... atraidiitais un atraidiitaajs...

..bet,kur ir taa robezha,kad cilveeks saak justies atraidiits(a)... es saprotu,ka piemeeram,es peekshnji kaadam sadomaatu uzmaakties pa iistam(nu Juus jau saprataat),un shis mani pastumtu malaa un teiktu kaut ko riebiigu,kas aizskartu mani kaa sievieti,tad jaa,justos atraidiita,bet... ja satiekas divi cilveeki,peec kaada laika secina,ka nee,tomeer mees neesam piemeeroti viens otram,vai nederam kopaa,uzskatu,ka tas nav atraidiijums... jaa,varbuut,vienam no diviem taas juutas shkjiet dziljaakas,nopietnaakas,bet tas jaapienjem ar sapratni,nevis atriebiibu... jaa,bet ja tas otrs ko meliigi ir tinis savos tiiklos,lai tikai patureetu SEV par labu,peec tam gan vareetu sekot-atraidiita atriebiiba-tam piekriitu...

Pēc manas necilās pieredzes - nav īpašas nozīmes dzimumam, tas viss galvenokārt ir atkarīgs no konkrēta ļautiņa veselā saprāta un audzināšanas.

Subjektīvi man šķiet, ka vīrietim sievieti ir atraidīt ir mazliet vienkāršāk, nekā sievietei vīrieti. Tas tāpēc, ka sievietes savā būtībā ir bailīgākas, un ja nolems spert kādu soli tuvākas iepazīšanās virzienā, tad darīs to ļoti piesardzīgi un vienmēr sev saglabās atkāpšanās ceļu. Tāpēc, nereti, lai tiktu vaļā no nevēlamām sievietes uzmanības izpausmēm, pietiek ar visa saudzīgiem namjokiem. Attiecībā uz vīriešiem - cik nu es spēju spriest no malas - ar tiem laikam ir grūtāk, jo vīriešiem diemžēl muļķīgā kārtā jau bez maz vai bērnības nereti tiek borēts, ka viņiem, lūk, esot jācīnās par sievieti, jābūt neatlaidīgiem, un tāpēc daudzi tā īsti saprātīgi arī nespēj reaģēt uz atraidījumu. No otras puses - dzīve bieži vien izmāca vīriešus, un šamie paliek visnotaļ biezādaini, un atraidījumu uztver kā absolūtu dzīves sīkumu, par kuru nav vērts īpaši lauzīt galvu.

... blackadder,ljoti labi teikts... Sevi cienosha sieviete negaidiis ,kad vinju atraidiis... taa pazudiis miglaa pati,shis veel nebuus apjeedzis kas un kaa...    ,bet ja par viirieshiem,tie ievilina savos tiiklos gan,tikai peec tam var maksaat dubult...

Diemžēl liels vairums mūsu vīriešu uzskata, ka viņi ir apsolūti neatvairāmi!
Un pat nespēj pieņemt domu, ka viņiem varētu atteikt!
Romānus varētu sarakstīt par šo tēmu..kā piemērus minot vien tepat internetiņa džungļos pieredzēto!   

Nē, pēc manas saprašanas, vīrieši neuzskata gan ka ir neatvairāmi, drīzāk gan otrādi - šamiem pat ļoti dažkārt pietrūkst veselīgas pašcieņas un egoisma, lai nepataisītu sevi par diedelējošiem ākstiem. Kā jau teicu, pārlieku ilgi sabiedrībā ir eksistējuši visai debili un vīrieti noniecinoši uzskati, ka vīrietim, lūk, esot "jācīnās" par sievieti, un tie, protams, ir atstājuši negatīvu uz vīriešu ieradumiem un vērtību sistēmu.

Turpinot... savukārt sievietēm kaut kā laimīgā kārtā mazliet vairāk tiek ieaudzināta tāda veselīga pašcieņa, un izpratne par to, ka attiecības nav tā lieta, kuru būtu jādiedelē... tāds iespaids vismaz man radies.

Kaut kur te jau rakstīju, ka cīnās tikai par naudas balvu, attiecībās vai nu atrod " savu" cilvēku vai nē, un dažreiz attiecību ilgumam nav īpaša nozīme.