desperados

nu,nu... klostera mūri :)
ir taču dejas, sejas maskas, maizes darbs, ūdensprocedūras un vēl 100 lietas, kas palīdz smagos laikos.

un kas vainas klostera mūriem,a?   

vainas nav,tur ir tas patvērums,jo ja jau seksa nav,tad kādu tur vēl laicīgo dzīvi?

nez kā izdzīvo vientuļās sievietes tepat blakus, ne aiz klostera sienām..: )

Pie Ikšķiles klosteris tūlīt būs gatavs. Tikai baidos, ka tur jau visas vietas aizsistas!    

Kas tas par klosteri, kādas konfesiajs, moš jāpiesakās?

Nezinu gan, es tik garāmbraucot vēroju tapšanu...
Vai tad konfesijai nozīme? Ja jau pieņemts tik traks lēmums, kā iet klosterī, tad konfesiju nomainīt - viens pīpis!!!   

malipka
ja nu tie ir Jaunā paaudze ?
:))

tas klosteris gadījumā nav domāts mūkiem?   
dzīvo, dzīvi un labi dzīvo vientuļās sievietes arī ārpus klostera mūriem   

"Dajebkura" mērķauditorija tu arī neesi, tā ka- līdzsvars.       Lai atrodas tas īstais un Lieliskais!

Nu, domāju, ka visi klosteri domāti mūkiem vai mūķenēm!!!          
Tu porņikus saskatījusies, vai???   

pie Salaspils jau ir viens un pavisam gatavs,kaut kāda klostera filiāle,un sieviešu,tā ka pavisam netālu no Rīgas.

Man ir nācies vienā otrā klosterī pabūt (nu ne jau kā mūķenei, protams    ) gan tepat pie mums, gan Lietuvā. Un es nekādi nespēju saprast, kas liek jaunai skaistai meitenei atteikties no skaistās pasaulīgās dzīves un doties dzīvot klosterī. Jāteic gan, ka daudz to meiteņu nav, Pažaisles klosterī pie Kauņas ir tikai 12 mūķenes, no kurām jaunas meitenes kādas četras, nu bet vienalga es NESAPROTU    

Laikam jau sex ir simetrisks - ir sievietes, kas negrib konkrēto vīrieti, un ir arī vīrieši, kas negrib konkrētās sievietes.
Un tā nu nākas meklēt, pagaršot un lemt - der jeb ne. Bet tas ir abpusēji...       

ja saprotam, ka sex ir simetrisks, tad kāpēc nesaprotam, ja tas attiecas uz mums personiski...    
...
es gan ļoti labi saprotu, kāpēc jaunas meitenes u.c. atdod savu dzīvi Dieva rokās...

Nu tad pastāsti, esmucitta. Manam prātam tas nav aptverams.

man ar to gribas saprast   

man tīri sportiska interese. Taize neskaitīsim, pareizticīgo klosterī gadījies būt avīzes fotogrāfa gaitās. kad viens mūks izrādījās mans korišs no hipiju laikiem, kolēģi saprata, ka man tiešām VISUR ir znakomi.    

bet saprotiet,tur tas miers,nav steigas,nav jākonkurē,jāsteidzas,tikai darbs un kalpošana garīgumam.manuprāt,ļoti apgarojoši.bet ne katram tas pa prātam... mums jau patīk tie stresi tās baudas un tie pārdzīvojumi... mēs jau zināmka otrā rītā būs paģiras,bet tas jau neattur dzīvi baudīt šovakar.

tas ir AICINĀJUMS... tā pat, kā citi ziedo visu savu dzīvi zinātnei, tā arī var ziedot Dievam...