mjaa..pavisam skarbi... mani paziist gan ritaa, gan vakara..
kaut kaa bez spakteljiem iztieku...
un puceejos aiz sava egoisma, sevisa delj... varbut reizeem vairaak, varbuut mazaak... kaa noskanjojums liek:)))
neiespringstu...    

..manuprāt, te nu šai diskusijā redzam cik daudz apkārt mums liekulibas!
Nu neticu tai jūsu vēlmei pēc apspīlētiem džinsiem(tā, ka knapi paelpot var)...
... vai mežģiņu vešiņām(kuras starp citu nebūt nav tās patīkamākās uz miesas)...
... vai augstpapēdenēm(kuras čakarē jūsu veselibu)...
... vai dekoltē līdz nabai..   
... un vēl, protams franču smaržas + perfekts meikaps ( savam priekam tak..:))))
Tak beidziet mīļās fleitēt!   

Piekrītu visam Raganiņas teiktajam, izņemot par smaržām - nebija ienācis prāta, bet smaržojos gan es, liekas, visvairāk tieši sev pašai par prieku. Nu patīk man... Droši vien arī uz vientuļas salas berzētu aiz ausīm apelsīnu mizas.

vispār jau situācijas tai pucēšanās lietai dažādas ... varbūt uz darbiņu ejot patīk kāds kolēģītis , vai kādai kolēģītei gribās turēties līdzi ... atceros kad uz darbiņu centos vasarā ar iedegumu konkurēt ar vienu meiču ... un viena otrai izrteicām komplimentus par to sauļošanās būšanu , bija , kā sacensībiņa ... labi ,ka ir kam turēties līdzi , tas palīdz savākties un nenolaisties, ja darbiņā piemēram visas tādas šļurīgas , tad slikti , pats līdzi tāds paliec ...
uz pasaakumiem tā noteikti ir kāda sacensība ar citām sieviet’em ... tā iekšēji ...
ja uz ielas ikdienaa , tad , lai pati labi justos ... eh , pat pavisam riebīga sajūta ar vecu nagu laku veiklā naudiņu kasierei dot ... kaut kāds diskomforts ...
katrā ziņā ir svētki un ikdiena , ja visas ir perfektā skatā ikdienā , tad t;ā svētku sajūta pazūd ... uz svēktiem i cita veļa i cits špaktelis ...
atceros ,kad bija laiks ,ka man uz k;adu pasākumu jautāja , kāpēc tu neuzpucējies , nebija jau ko pucēties , katru dienu ,kā jaungada eglīte biju (tas agrā jaunībā )

te nu jāpiekrīt raganiņai :) nez kura sev vien par prieku krāsos matus, skropstas un lūpas, ja pati to ārpus mājas nespēj redzēt... arī auskarus... varbūt kāds modes metrs beidzot iedomāsies ieviest apritē acu priekšā uzliekamu spogulīti, lai dāmas varētu priecāties pašas par sevi, lai kur arī neietu ? nu apmēram kā autiņam atpakaļskata spoguļi :)

siipols... sievietes nav vienādas ... man viena draudzene dzīvojot dziļos laukos , krāsoja tās skropstas , un katru dienu izskatijās smuki ...
tā ,ka dara arī sev par prieku

Un tā, kura saka, ka nav ko fleitēt, ka mežģīņu vešina nav patīkama miesai, to pāris dienas atpakaļ esot nopirkusi, lai patiktu, tak ne kolēģei par prieku... jā, jā, liekulībā viens otrs labprāt dalās...          

>siipol
šad tad jau sanak ari spogulī ieskatīties dienas laikā... gribas patikt sev, krāsoju matus, skropstas- priekš SEVIS, nav jau nosklēpums, ka veči jau nemaz neievēro, ja ir jauna frizūra un matu krāsa...    

braiducce - tas vienkārši sievietēm ir gadu tūkstošos izstrādājies beznosacījuma reflekss - mātītēm pucēties, lai pievilinātu tēviņus... tēviņi savādāk izrādās, lai mātītes tos ievērotu un atzītu par pieņemamiem dzimtas turpināšanai - spēkā, veiklībā, gudrībā, spējā apgādāt mātīti un mazuļus... tā nu tas dabā ir nolikts - ne tikai 2-, bet arī 4-kājainajiem...
zieds arī var iedomāties, ka zied tikai sev par prieku vien, lai gan tā funkcija ir tikai viena - apputekšņoties :)

Pie tā arī paliksim- vienmēr skaitas kurpes, labas smaržas, dabīgs tātad kvalitatīvs meikaps, un vienmēr labākās!