es arī nezinu, vien zinu, ka pati naktīs esmu murgojusi pēc šiem skatiem... tāpēc neskatos..   

Bet,pienene,vai bērni tiešām regulāri skatās Degpunktu no pirmās līdz pēdējai minūtei?
Kaut kā neticas,ka viņus tie sižeti varētu interesēt...
Varbūt tv vienkārši fonā un paši vecāki tikai pievērš bērnu uzmanību kādai epizodei.Ar saviem komentāriem.

Būtu skatījušies labāk Ponorāmu, saskatās Degpunktu un tad nolemj, ka var spriest par politisko situāciju valstī    

Mjā... Savdabīgi te uzskati lasāmi... :) Var nepatikt Degpunkta pieejas, bet bērnus nemācīt palikt dzīviem...
Cik pieaugušam cilvīšam ilgi jānodzīvo, lai aizmirstu, ka diezgan lielu kapus varētu arī Latvijā pierakt ar bērniem, kas jau 5 -- 7 gadu vecumā sadeguši kopā ar pašu nokurinātām un nosērkociņotām mājām, nosmakuši tvanā paši un nosmacējuši arī savas ōmes, kurām nebij pieticis prāta un izdomas, lai bērnus mācītu... Mājās, pie malkaskrāsns un ķēķaplīts to izdarīt var vislabāk, protams, ne pie televizorkastes sīkos vienus atstājot... Ja citas iespējas nav kā vien Kārlis Seržants televizorā, varbūt vērts saspringt, noskatīties pašai un skološanu, ja tēma derīga, mēģināt nākamajā dienā -- D-punkta atkārtojumā.

Nu nezinu ko teikt... Ja runājam par Degpunktu un bērniem ar sērkociņiem rokā...     Ļooti nepatīkamas, bēdīgas atm iņas tieši no LIEPĀJAS... Gadus 8 atpakaļ... Tāda Degpunkta vēl nebija... , bet es studēju Vēju pilsētā... Vēlā rudenī, vēlā vakarā braucu pēc teātra izrādes uz mājām... Laikam jau to sauc par vella ciemu - liepājnieki sapratīs... Braucu maršrutniekā un priekšā šausmīga kņada... Bars (kādi 8) bērneļu vecumā no 10 - 15 gadiem... No sākuma neaptvēru kas notiek un tad sapratu - Suns apliets ar degmaisījumu un aizdedzināts, piesiets pie riteņa, kuru viens "eņģelīts" min, pārējie skrien pakaļ un bļauj trenkdami suni uz priekšu... Nezināju ko darīt... vienīgais zvanīju policijai...
Varbūt tomēr būtu bijis labāk, ja viņiem vecāki būtu rādījuši Degpunktu un stāstījuši ka uguns nodara sāpes...    

Gudras lauku ōmes ļāva pielikt pirkstu ugunij, gudri tēvi, ōpi un fizikas, darbmācības skolotāji mācīja nelielu strāvu vadiem pielikt rokas virspusi, lai muskuļi, ja strāva sit, pirkstus un plaukstu sarauj uz vadam pretējo pusi. Gudrie pāķi bērniem un mazbērniem allaž vēl pirms skolas, vēl pirms lasītmācīšanas ierādīja, kā turēt nazi, kā maizes kukuli, asināmu zīmuli, cieto dūmdesu... Izvilkt skabargu, nodezinficēt, pārsiet pirkstu, -- tas nav sarežģīti, bet atbildīgi: paralēli lasāmai ābecei mācāma savas drošības un veselības ābece...

Marīns, nu nav vairs gudru tēvu (ja vispār ir tāds ), nav opju (un būs vēl mazāk - apmirs), nav omes (jo viņas uzskata bieži par dumām), a maize jau maisiņā sagriezta...     Tam visam mana skepse par audzināšanas momentu klāt...