Vispār jau ir tā, ka pasaule, ar ko sastopās mazie, ir pret viņiem ļoti labvēlīga, jo viņi tiek sargāti. Bet pasaule apkārt ir baisa un viņi nenojauš, kas slēpjas aiz žoga.
Dzīvoju pie ezera. Tieši pie mājām šonedēļ noslīka 2i mazi bērni. Pirms dažiem gadiem arī divi ielūza, viens palika dzīvs. Kā jūs domājat - kā ir no rīta līdz vakaram būt darbā, zinot, ka lielais ezers pie mājas, bet bērnus vnk nav, kas pieskata. Es savējos baidīju. Naturāli baidīju un stāstīju par katru baiso notikumu, piespiedu pārrunāt - kas, kapēc, kā varēja izvairīties. Bet kā lai vēl es iestāstu, ka uz ezera iet nedrīkst, ka durvis vienmēr jāslēdz ciet, ka svešiem vērt vaļā nedrīkst, ka uz ielas jābūt uzmanīgiem, ka sveši cilvēki, kas izliekas par draugiem, var būt ļoti bīstami.
0
0