Protams, arī šādam modelim ir savi labumi, bet ir arī trūkumi. Viss jau ir nosacīti, jo tas kas vienam labs, tas otram ne tik ļoti.
Man šī situācija nedaudz atgādina Ēzopa fabulu par lapsu un vīnogu. Priekš kam bagātam cilvēkam mīlestība ja to nevar ne nopirkt, ne pārdot? Bet var būt neesam tik bagāti* lai varētu atļauties mīlēt?
Neapšaubāmi nevienu nemīlēt ir vieglāk, ērtāk, izdevīgāk ... bet vai labāk? Tas katra paša ziņā. Pie šī jautājuma vajadzētu atgriezties vecumdienās, vai nedod Dievs ja piemeklē slimība, vai citas nepatikšanas ... nu situācijas kuru risināšana vai atvieglošana paredz otra cilvēka klātbūtni.
Piekrītu Gitinnas novēlējumam, lai Tevi mīlestība ( īsta, abpusēja ) apmeklē negaidot un neprasot atļauju Tavam burvīgajam, analītiski praktiskajam prātam!
* - ne tikai finansiāli, bet arī garīgi, dvēseliski, emocionāli