Nepiekritīšu gan.
Nežēlīgie sodi tikai izsauc naidīgumu un izraisa pretreakciju. Var sākties melošana, nestāstīšana, utt.
Man pašlaik nostrādā sarunāšanas un godīguma principi. Riktīgs prieks, ka viņi no manis nebaidās, nekautrējās draugu klātbūtnē, arī dēla tīņu draugi ļoti labi izturās. Viņi jau daudz skatās kā vecāki dzīvo, ir lietas, ko dara arī tad, ja galīgi negribās, bet vajag. Ar piespiedu pienākuma sajūtas audzināšanu tikai riebumu var dabūt. Ir lietas, ko prasam, lai tiktu izpildītas un pagaidām tā arī ir. Labas atzīmes, mājās lai būtu līdz... plkst... utt. nedomāju, ka ar piespiešanu kaut ko var izdarīt. Man šķiet galvenais, lai nesākas muldēšana, vai bailes pateikt, ka šoreiz slikta atzīme, vai melošana, lai kaut kur tiktu pie draugiem... To man dēls pat ir pastāstījis, kā tusiņos uzvedās tie, kas kā no ķēdes norāvušies.
Tā daru tāpēc, ka pati tiku "stingri" audzināta un ļoti labi redzu un zinu visas tā sekas.
0
0