... jā... jā!!!!..noteikti!
Vecāku pienākums ir par bērniņiem rūpēties  līdz 70 gadu vecumam)
Un pēctam uz pansionātu(to bērniņu, lai atkal kāds rūpējas, valsts teiksim!)

Katrs dara un darīs kā gribēs...
vai tad ir jālien cita ģimenē un kabatā... lai vandītos ???!  

Paargriez tachu nabassaiti ar lielo beernu!Aatraak iemaaciisies naudu taupiit un pelniit.

man rodas jautājums kas tās pār atiecībām pašos pamatos, ja jāuzdod tāds jautajums??
es ietu kārties, ja man tāds jautajums rastos

tur nav nekādu attiecību... vecāki vienmēr cenšas saviem bērniem palīdzēt neatkarīgi no likumā rakstītā!

eprieli es jau par to..tak viss atkarīgs no situācijas..un to nolemj ģimene neatkarigi no likumiem..
brrrrrrrrr..

tas taču tiešām tikai un vienīgi ģimenē risināms jautājiens... Pēc iespējām...

Ja alimentus maksā, tad laikam alimenti gan bija ilgāk jāmaksā ja mācās, bet tā, katra ģimene lemj kā nu pašiem pieņemami.Mums nekad tā nav bijis, domāt un prātuļot cik ko no ģimenes dot, nedot, kam, ja vajag, tad jādod, un ne jau lutinot, bet tas nāk atpakaļ, tā ir ģimene un mijiedarbība, jo bērni jau arī rūpējās un piedomā kā vecākiem, vecvecākiem, citiem tuviniekiem.Protams, ja ir galēja izlutināšana bijusi un kā otprisks piecērt kāju, tā vecie dodas pēc putna piena, medus, ledus un vēl visa kā, tad nezi vai dot būtu pareizi, bet tur jau vienalga viss tā nostādīts ka dos da jebko   

Pozitīvi jau ir tas, ka tas students strādā. Kaut arī es domāju- studentam ir jāstudē pilnvērtīgi, nevis vēl pa vakariem kaut kur jāstrādā. Ja vecākiem ir iespēja palīdzēt materiāli, kādēļ, lai to nedarītu. Ja paši kā pliki pa nātrēm, tad ko tur var palīdzēt... pašiem par savu vēderu jāpadomā. Un vēl. Un es par to, ka lieliem bērniem patiešām ir jāiet ārā no vecāku mājām.

Tā nu tiešām ir ģimenes iekšējā lieta. Ir sutuācijas kur jāpalīdz, jāatbalsta. Ir brīži kad jāļauj pašiem tikt ar visu galā. Ja izlēmi dzīvot atsevišķi, tad domā nu pats ar savu galvu kā turpmāk dzīvosi. Man tādas situācijas nekad nav bijis. Paši par visu maksaja.Pie manis atbrauca tikai pēc padoma. Kad mācījās meklēja iespējas piestrādāt. Uzturēt tagad divas ģimenes - savu un bērna? Vispār intresanti, kā tas iespējam praktiski? Ir tadi lieli naudas līdzekļi?

Sākumā pateicu, ja grib imitēt pieaugušu, patstāvīgu cilvēku tad jāmāk savi rēķini samaksāt pašam ( skolas nauda nav jāmaksā, jo mācās ’budžetniekos") . Vienīgais bērns, pieredzes "putnēna palaišanā no ligzdas" man nav ... Tagad domāju vai pareizi pateicu.
Ģimene sen šķirta, tēvam ierobežoti līdzekļi veselības probl. dēl, man vienai maksāt par diviem dzīvokļiem... :(

Vai nav mazliet taa, ka ir aizvainojums par to, ka vinjsh grib prom no mammas? 

Es no savas prizmas skatos - jo taas emocijas ne vienmeer ir ar praatu izskaidrojamas. 
Nu neuztver to taa, ka tu maksaasi 2vus dziivokljus. 

Izreekjini, cik vari atljauties - bet ne taa, lai pashai zobi vadzii jaakar un jaatsakaas no savas dziives - bet arii ne taa,  lai lolojumam visu nodroshinaatu ar atliektiem galiem. 

Kaut kaadu konstantu summu, kas nesasniedz dziivoklja maksas 1/2, lai pashiem ir jaaiespringst domaajot, kaa samaksaat visu un kaa peec tam iztikt ar atlikusho.

Un protams - ja ir gruuti un gribas vakarinjas - laipni gaidiiti, tik ieprieksh pabriidiniet.

es laikam esmu radikāli noskaņots tētiņš ... taču... ja kādam no izlidojušajiem putneļiem pietrūkst naudiņš, es nedāvinu(nedodu)... es aizdodu, un strikti tikai tā... taču pie manis vienmēr var parakāties pa pagrabu, pa ledusskapi, pa saldētavu...

man tas liekas vienkārši lieliski, ka bērns grib dzīvot savu dzīvi. lai veicas!

mans mazais puikiņš ... savos 25 gadiņos nu jau 2 gadi kā dzīvo patstāvīgi... es nudien apmierināta, jo... reizēm liekas, lai manas acis labāk neredz to ko nav jāredz un ausis nedzird... bet par palīdzību... jā šad tad palīdzu, kad puikam ūdens mutē smeļas, ... bet tas ir reti, ... bet kā ēst iemācījies gatavot... mmm...

 

Ja bērns jūtās gana patstāvīgs lai dzīvotu viens un ir finansiāli spēcīgs - bet, lūdzu:)
Bet, ja viņš to nespēj un vēl nav tam gatavs, tad es nekad neliegšu jumtu virs galvas.
Neatbalstu mākslīgi radītu patstāvību. Nav ko lekt divpakaļu augstumā.
Tas ir vecāku izdomājums, lai padižotos draugiem, ka "mūsu bērniņš ir patstāvīgs un jau sen dzīvo atsevišķi"
Tikai aizmirst pateikt, cik naudiņas viņi tērē, lai radītu šo ilūziju par patstāvību.
Gadās vēl(iz dzīves), ka mammīte vakaros ved bērniņam vakariņas, jo "viņš taču viens dzīvo".
Un tie paši vecāki pārmet citiem vecākiem, kuri dzīvo kopā ar bērniem, jo tā tajā brīdī ir finansiāli izdevīgāk, ka "tas jau nav normāli".

Meitai esmu apsolījusi nelielu ikmēneša pabalstu, kamēr vēl mācās un nav pastāviga darba (kaut ko piestrādā un nopelna jau no pamatskolas laikiem), un savu solījumu pildu  Un ik pa laiciņam kaut ko piemetu, kad aizejam kopīgā šopingā, tas tā tīri sievišķīgi   Puika sen neko vairs neprasa, tik cik pati no laba prāta kaut ko uzdāvinu.
Ja man kaut ko vajag palīdzēt - abi vienmēr bez kavēšanās un atteikumiem   Tā teikt, draudzīga savstarpēja sadarbība...

Ā, jā, nepateicu, ka abi ir "izlidojušie putniņi"

mīkstā sirsna