man patīk taisīt ēst, bet netaisu, jo nav kas traukus nomazgā

Nez, neredzu nekaa aplama tajaa, ja viirietis prot un vinjam patiik gatavot eest. Un patieshaam vinjiem ir savaadaaks piegaajiens tam. Un ja paarmainjus abi gatavo vai paretam to Dara kopaa, tad ir pat forshaak. Kjeekshas, kas uzskata, ka labi paeedis viirieti nu uz muuzhu 100% tavs sen vairs nav modee. Jau sen citas veertiibas ir svariigaakas - aizraujosha miileeshanaas, sapratne, kopiigi hobiji un peec tam pieests veeders.

Un starp citu ar pilnu veederu iipashu nepamiileesies. Tad tik uz migu prasaas.

Vīrietis ļoti novērtē to, ka sieviete mājās gatavo. Ja viņa gatavo tikai frī un pelmeņus, tad lai gatavojas uz to, ka vīrietis novērtēs citas karbonādes... un ne tikai

Ingmara-   Īsi, bet precīzi. Bez liekām pļāpām. Pateici daudz labāk par mani.

Man dziļi pie "kājas"ko un kā gatavo.
Mani drīzāk kaitina ja sievišķis šeptējas pa virtuvi.Gatavot patīk pašam.A to sievišķi parasti okupē virtuvi uz pāris stundām.Ieiet nav iespējams.
Ja vecenei jāizdabā vecim ar kulinārijas mākslu, tad man tas nav pieņemami.
Sieviete un virtuve ir vecs psrs laiku stereotips.
Un ja vēl sākas konservēšanas darbi, tad jāmūk prom.
Es mājās konservēto principa pēc neēdu.Priekš manis nav tur nekas garšīgāks.
Nopērku veikalā un bēdu nezinu.Nav jāpacieš tas bardaks ar visām tām burkām, sterilizāciju un vākošanas procedūru.
Varbūt kādam tā mīlestība iet caur vēderu, bet ne man.Drīzāk neiet.

Man bija tāds kolēģis, kas izmet no kuhņas laukā un tikai uzaicina pusdienās... gandrīz kā smalkā restorānā...
Nav ko jaukties, ja cilvēkam patīk un sievišķis traucē... :D

Atgadījums iz dzīves... kamēr māsīca pa ciemiem tikām lielais puika ar tēvu spiež uz grillētām vistām... :D Labi, ka tā vistu uzdzīve ne pārāk ilgi turpinās... tik div nedēļas :D Tā sanāk ar tēviem, kas ir dikti aizņemti savā biznesā un īsti laika gatavot nav... vieglāk aiziet uz kādu kaPeijnīcu vai vistiņas :D

Sapratu, ka šī diskusija ir bezjēdzīga. Bija jau sagaidāms, ka vairums vienā balsī bļaus, ka "Mīlestība caur vēderu neiet". Līdzīgi kā "Nauda nedara laimīgu". Skaidrs, ka ar to vien laimei ir par maz, tikai, - ja tās nav, tad ir pavisam čābiski, un vairums nez kāpēc pēc tās dzenas!  
Normāls cilvēks neizvēlēsies sev otru pusi tikai tāpēc, ka tā labi gatavo ēst. Tikai- ja gadiem ilgi, vakarā pārnākot nogurušam no darba, sagaida labākajā gadījumā pelmeņi un "mājas atmosfēra, ko rada" (nez kāda izskatās šī "mājas atmosfēra", ja nav, ko ēst!  ); ja svētkos jāpērk gastronomā pīrādziņi un apšaubāms rasols, - tad ne tikai vēderā, bet sirdī sāk krāties rūgtums.
Ēdiens nav tikai māgas piebāšana un tauku uzkrāšana! Tās ir tradīcijas, komforts, mājīgums, bauda, svētki, visbeidzot- attieksme pret otru cilvēku. Par laimi visiem tas vēl nav no prāta izskrējis. Atā!