nez kaada ta tam Uldim ir taa karmiskaa aura?

kad domāju savai meitai vārdu, gribējās 2, viens lai būtu latvisks otrs mazliet modernāks, bet arī tā lai skanētu labi kopā ar uzvārdu, vēl viens kritērijs bija lai visi svētki neiekristu vienā gadalaikā.
tā nju sanāca, ka meitai vārdiņš nju ir Marta Enia Lāce. Arī svētki sanāk ik pa pāris mēnešiem, maijs, jūlijs un novembris.         
esmu ļoti apmierināta, arī meita saka ka patīk abi vārdiņi...    

Skolā divvārdu bērniem vienmēr jāpavaicā - kurā labāk saukt. Mēdz gadīties, ka pats bērns ļoti lūdz kādu vārdu nekad neminēt, kas ļoti nepatīk.

divvārdīgajiem vārds neiepas uz burtnīcas vāka līnijas...

ube bet tai pat laikā viņiem ir izvēle, kurā vārdā labāk saukt...
man piemēram nekad īpaši nav paticis mans vārds, bet nākas sadzīvot ar to ka esmu Līga...    

Manam bērnam ar divi vārdi, kuri viņam pašam ar patīk, bet ikdienā tuvinieki un arī daži draugi viņu sauc mīļvārdiņā jeb iesaukā    
Un es personīgi ar savu vardu esmu ļoti apmierināta, paldies vectēvam par to, jo zinot vecāku domātos varinatus neviens nebij mans...    

oi ,man paveicas ar savu bērnu vārdiem ,viņi ir apmierināti...
man savējais ,ne visai ,bet tētis ielika savai ’māsicai par godu...
un tā visu mūžu esmu dzekiem teikusi citu vārdu    ,vēl tagad viņi to atceras   
grūti ,tā pateikt... es ar te gatavojos ,kādi varētu būt maniem mazbērniem... puikiņam jau zināms... bet meitiņai vēl...    

Es ar būšu priecīga, ja mazmeitai tiks mans izdomāts vārdiņš... Bet arī tas otrs, kas padomā, ir smuks...
Es savai vecakai meitai ieliku vārdu, kādu ļoti vēlējās mana mamma. Bet tie, kurus vēlējos es, bet neieliku, būtu piestāvējusi labāk, atbilstošāki.. Interesanti, ka viens vārds, kuru gribēju es savai meitai, tagad ir tas otrais vārdiņs, kuru viņa grib savējai...

Kā jums Eridana un Ketija ????????   laikam traki labi izdomāju   

bite, manai mazmeitinjai abi vaardi ir manis izdomaati, man pat jociigi palika, ka meita uzreiz arii piekrita, lai gan domaaju, ka buus kaut kaada pretestiiba, protams, nebuutu savu viedokli uzspiedusi, bet viss tika pienjemts ar sajuusmu...    

Es vēl pacietīgi gaidu. Mazmeitiņu un vārdiņu

Man šķiet jauka tradīcija nosaukt mazuli kāda vecvecāka vai vecvecvecāka vārdā. Emīlija, Anna, Helēna, Erna, Ernests, Ansis... Protams, ar noteikumu, ka vecie bijuši krietni ļaudis. Visi tie modes vārdi nāk un iet, bet tādi stipri, labi vārdi ir mūžīgas vērtības.

Tradīcijas protams ir laba lieta, bet entajās paudzēs Jāņi un Annas vien nu nez... ņemot vērā, ka pa vienam bērnam tik tagad dzimst...    
Laikam šai jautājumā esmu pesimiste...    

Mikija..Elija... Džeims...    

Man patīk puķu vārdi.

... taapeec var likt divus vaardus- vienu vaardu , taadu gruntiigu , bet otru -modiigu... un, gan jau vaarda iipasjnieks veelaak pats zinaas, kaads no abiem tiikamaaks...

Labi esot, ja vaardinjos ir burtinsh "e" - mani varianti - Egija, Helmuts

Kaspars... Artuurs... Agnese... Kristiaana...
manupraat ljoti jauki vaardi!

Es pirmai meitai gribēju - Magda, Urzula vai Luīze.. bet ieliku Baiba

bite..
par puķu vārdiem runājot, uzreiz prātā ienāca seriāls "smalkais stils" ar Rozi, Margrietu un Vijolīti