Es personīgi sapratu, ka par jaunu jāiemācās dzīvot bez ta aprūpējamā bērna    Tas pat nebija apjukums, tā bija jauna nepierasta sajūta ar kuru vienkārši vajag aprast    

Braukt,iet ciemos pie bērniem ir daudz satraucošākas izjūtas,tas ir kā svētki ,tiekšānās pēc kā jauna ,neizjusta.Ikdiena tomēr paliek ikdiena.Un jāsāk arī dzīvot sev.Nabas saite ir jāprot pārgriezt.Cik zinu visgrūtāk tas esot dēlu mātēm...