kaa mees riikojamies pret saviem tuvajiem. vai nepateiktie vardi, darbi, ... dziviem esot mes pamanam viys vinus un pasakam... vai pec tam nozelijam nozelojam...

Darbs nav zaķis.Caurtekā neiemuks.
Par vārdiem šo to nožēloju.(daudzus sen vajadzēja pasūtīt īsi un konkrēti)
Tuviniekus ignorēju.Nav lielāka sērga par tuviem radiem Un ir jautrāk dzīvot.

man gan ir viegli... esmu slinka līdz ārprātam... bet kaut kā jau pa dzīvi grozos... jo darot to, kas man patīk, nezkāpēc slinkums neizlien un nesaka - varbūt rīt... bet varbūt nekad...
mana pārliecība ir, ka ja mums ir sl;inkums... tad varbūt mums tas nemaz nav vajadzīgs... vajag pagaidīt, kad zvaigzenes pašas sastāsies kā nākas un darbiņš pats no sevis padarīsies...
bet vispār jau saka, ka slinkums cilvēci ir attīstījis... iespējams, ka mēs neslinkojam... mēs attīstamies

Un, kas tad ir slinkums? Tā ir nevēlēšanās kaut ko darīt... Bet ja visa tava būtība pretojas, tad tas nav jādara... Tad tas ir pareizi

Slinkums ir tikai rūpes par savas enerģijas rezervēm, lai nenonāktu līdz " izdegšanai ". Tā saka, laikam taisnība. Es pati sevi disciplinēju laikā - esmu par slinku, lai pēdējā brīdī veiktu divtik. Es darbu nevis atlieku, bet rezervēju tam noteiktu laiku. Ja esmu izlēmusi - darīt rīt, tad šodien atpūšos, bet rīt nekas mani neatturēs.

... apzinos, ka slinkums ir viena no manām labākajām īpašībām... esmu ar mieru visko sadarīt, lai tik nekas nebūtu jādara...

Slinkums nav nekāda rakstura īpašība... Ne vienmēr un ne viss ir jādara, ko mēs savā darbīgumā plānojam. Ja gribi dari, ja ne - tad ne un nav sevi par to ne jākaunina, ne jānosoda, ne arī publiskā grēku nožēla jārīko.

... pilnīgi droši vainot varētu gribaspēka trūkumu objektīvu apstākļu dēļ ...

ai, neko nevajag vainot, vienkārši cilvēks pirmo dienas pusi cīnās ar badu un otru dienas pusi ar miegu. Tāpēc nav jābrīnās, ka atnāk mājās noguris ;o))))

.. visi darbinji padariiti, jaakjeras pie nedarbiem, ...

kādi nedarbi? Tā jau puse Rēzeknes uzrakta, i ne cauri normāli izbraukt...

VO, vvilks-laba ideja... kameer pilseetu rok, un manas maajas priekshaa kaa reiz-jaarokas dziljaak..pa kluso... uz elli... jaaaiznjem vieta...

Es par tēmu gribēju pateikt, par to uzmācīgo nepadarītodarbu+sirdsapziņasmocīšanas komplektu. Palabojiet mani, ja gadījumā lasa speciālisti.


Vai te nav pamats uztraukumiem pa medicīnisko līniju? Tā gadījumā nav depresijas pazīme???

Depresijas pazīme ir tad, ja viss pie kājas... :)

Tu gribi teikt, ka man visu mūžu ir depresija? O_O

Tu esi pofigists

Cenšos.

Pie kājas gan, bet tā sauktie "pohuisti", vai kaut vai sieviešu tik ļoti iekārotie "sliktie zēni" ne tuvu nav tai kategorijai, kam draudētu depresija.


Bet, ja nopietni, tad pie lielākām traumām, kad cilvēkam ir ierobežotas fiziskās iespējas (ne nav runa tikai par lauztu kāju, aizlauztu nagu vai sakaltušiem epoksīda sveķiem uz vēdera) tieši šādus jautājumus uzdod ārsts, lai diagnosticētu, vai cilvēkam ir vai nav nepieciešams lietot antidepresantus. Depresija sākoties no uzmācīgiem pašpārmetumiem par savu nespēju tikt ar kaut ko galā.


Protams, ka man var nebūt taisnība, jo neesmu mediķis, mans priekšstats par šo visu ir no sērijas "viena tante teica".

pilnigas muļkibas

jā, anksa. bet -


ja muļķibas nestāstīsi, tad tabletes nepārdosi.