Nezinaaji, tagad zinaasi.
Recepti sho saapju remdeeshanai nevar izrakstiit.

Laikam jau tam ir jāpāriet pāri, lai zinātu, kā tas ir...,
bet labākais dakteris, tas tomēr ir laiks..., nevis atriebība ar kaut ko vēl diktāku .

Ar laiku viss būs labi... izārstēsies

Sāp jau visiem, bet katrs reaģēs savādāk!
..no pieredzes varu teikt, -ja piekrāpa vienreiz, krāps vēl... Tava izvēle, vai samierināties ar to, vai tomēr meklēt citu ..

Var aizbraukt uz Jūrmala SPA, pavadīt tur divas dienas... paņemt masāžu un kādu sejas procedūru, pastaigāt pie jūras ... Reāli palīdz!!!

Galvenais ir iet soršities lai nepaliek laika visādām dumām domām, kas sākas ar kapēc! ;) Lieki teikt, ka šādās situācijās noder labi draugi, kas izrauj no tā rinķa ārā...

Mjā:((((( tā viš ir.

Solaris- vai tas ir kā akmenī cirsts, vai tomēr... ?

Bet ir lieliska iespēja - sākt jaunu, pilnu ar jaunām iespaidēm DZĪVI!

Josich..., nevaru par visiem atbildēt..katrs gadījums savādāks..., bet man jau liekas, ka, ja vienreiz tevi piečakarē..un tu piedod, tad tam cilvēkam rodas tāda visatļautības sajūta, ka var grēkot..un par to taps piedots... un viņš var atļauties to darīt atkal ..un atkal...

Bet mīlēstība tāda ir... ka var piedot!!

... piemirsīsies ar laiku, bet neaizmirsīsies...
principiāli vajag dzīvot sev, nevis kādam(vai vienam mēģināt pa diviem)... un paturēt paša privātumu, un respektēt cita privātumu, kaut arī tas ir "otrs cilvēks"...

Alana, ..ne visu var piedot... un ne visu vajag piedot!! ..Vai tas, kas krāpj arī mīl..un dara to mīlot????

solaris... protams!

... mīlēšanos no sekša tak var nodalīt?... diezgan droši varētu to teikt par visu vīriešu dzimti!

Uz šo jautājumu var atbildēt cilvēks tikaj pats sev !

Ja nav gatavības norīt krupi un soļot pāri tam visam tad nav vērts piedot un sevi šaustīt!

nu nez, Svilpi... un kā tad paLIEK AR UZTICĒŠANOS???... ja cilvēks mani reiz piekrāpis-kā varēšu ticēt viņam turpmāk??
Man vajag vīrieti, ar kuru varu mīlēties, nekrāpjot!... ja nav šādas saskaņas, tad labāk iet katram savu ceļu-tāds mans uzskats!

Par piečakarēšanu- piekritīšu. Un, par banālu sānsoli arī. Bet... - kā ir tajos gadienos, kad ’’skrējējs/a’’ pats/i nevar to pieņemt, jo redz ir licies ka mīla zudusi un pret citu cilvēku ir radušās jūtas, un kaisle, un vēl visādi tur sūdi, un tad nu ilgi turējusies pretī, un mocījusies, un beigās salūzusi utt. un tā joprojām. Un, tad, kad tas jau ir noticis, tad plīvurs krīt, un pati vairs nevar būt ar veco partneri kopā, jo ir riktīgi iedirsusi dvēselē, un -jā NODEVUSI.
Manuprāt - viss atkarīgs no tā, vai vēl joprojām tici/uzticies, vai tikai esi ’’pārbaudes režīmā’’.

... filozofiski...

ja gribas dzert... var pieiet pie akas, pasmelt un padzerties, ... ja ļoti izslāpis, var pieiet vēlreiz un vēlreiz, ... ja negaršo, tikai remdēs slāpes... ja aka sausa, tak necietīsies... ies un meklēs kādu, kur pasmelt(fizioloģija)... ja negaršo, meklēs tāpat lai padzertu ar baudu( mazliet jau izvirtība)...

..tagad tas i moderni, <vechi> tie atmodushies... jaunatnei ierasta lieta, manupraat-briiviiba, visatljautiiba... nav ko iespringt... ja kas satur kopaa jaaturas, ja nee-... hmm, ... jo aatraak jo labaak..
Dziive bez saapem nemeedz buut...

solaris | 10.04.2012. - 12:37:42

... tāpēc nevajag solīt, kas kādreiz jāpilda sakožot zobus (Tu, protams, vari teikt, ka nekad, nekad, ... bet ja nu tomēr???)