Vecākais - jaunākais, ja ir manāma gadu starpība.
Visparastākā situācija jau laikam ir tāda, ka vecākais tiek "" gāzts no troņa"’kā vienīgais mīlētais, lolotais. Sākas periods, kad ar to jāpadalās. Un jā, tendence, ka iesaista vecāko vairāk pienākumos, tas var nepatikt, smagi. Jaunāko lolo, jo maziņš un arī viņam gluži fiziski ir nepieciešama lielāka uzmanība. Tāpēc arī esot, ka vecākie bērni ģimenēs izaugot, ir vairāk pienākuma cilvēki, mēdz būt sasaistītāki, jo viņu uzticība bērnība ir pievilta ( nav vairs tik mīlēts kā bija), mīl visu kontrolēt ( jo iemācīts, ka par mazo jārūpējas). Man kaut kā šādi sanāk.

No maniem bērniem lielais brālis māsām ir kā vienīgais vīrietis ģimenē... arī tad, kamēr tēvs bija dzīvs... tas tagad apzinīgajā vecumā... un māsas viņu mīl bezgalīgi..

Jā, bet vai mēs uzliekot atbildību uz vecākajiem bērniem, tiešām nelaupām viņiem daļu bērnības???..liekam ātrāk kļūt pieaugušiem???

... vai, es, laikam, ne tā padomāju...

reizēm nav variantu... tas tā vnk notiek... bērnību mēs varam laupīt arī vienam bērnam, kuram trūkst bērnu sabiedrības un vienmēr jārikšo līdzi sabiedriskajai māmiņai ..

solaris... es domāju, ka viss gan no pienākumu daudzuma un veida atkarīgs. Atbildību ar var dažādi prasīt - kā no pieaugušā vai tomēr pateikt paldies par padarīto, ja arī nav viss perfekti. No vecākiem atkarīgs.

/ nerunā lūdzu, MĒS formā /

Biju jau piemirsusi, ka šito vaļā vēru vecums...

man ar vecāko bērnu <puiku> bija gana daudz krenķu, līdz ar to jaunākā, <meita> izauga pati, nemanot...

lielie brāļi tas ta kā cilvji.un mazie brāļi košaki? :)

Esmu vecākais bērns ģimenē un ko pati personīgi piedzīvoju, ka pret mani izturēj;as daudz stingrāk, daudz vairāk ierobežoja un bija lielāka disciplīna, ar katru jaunāko (divi tādi) važas tika palaistas arvien brīvāk, kā atbildi saņēmu - pirmais bērns, vairāk baidījāmies... A man uz jaunākajiem milzīga skaudība...

Es saņēmu gan par vecākajiem, gan jaunākajiem, jo biju vienīgā...

man gan izskatās, ka lielajiem ir prieks par mazajiem un mazajiem ir apbrīna par lielajiem un lielo viedoklis bieži vien svarīgāks par vecāku domām...

Visas mazas meitenes grib vecākus brāļus... nez kāpēc. Un dievina vecākos brāļus. Un tiem vecaķajiem brāļiem jau ar principā nekas nav pret. "Datiek" jau vecākajām māsām. Tās jau ir spiestas būt aukles un vāķītājas.

Jā, piekritīšu arī tam, ka katrs nākamais bērniņš aug vieglāk un ne tik samežģīti un stersaini kā pirmais.

Jacexs... Tavs teksts ir spilgts akluma sista vecāka piemērs. Tā laikam daudzi domā. Bērniem viņu viedokli jau neviens nepajautā. To uzzina pēc tam, vēlāk, ar gadiem, pilnīgi nejaši. Ja vispār uzzina un painteresējas.

tb stresaini

ja manis teiktais nav pareizs, tad, droši vien, pareizi b’;utu- lielajiem riebjas mazie, mazie nicina lielos un uzspļauj lielo viedoklim? tad nu gan ģimenīte... labāk palikšu akls arī turpmāk...

Paliec, paliec. Kam tas interesē.