Satan, še pieci! Pēc izdzīvošanās kārtīgi pa mežu, ar mirkšanu un izsalšanu, tehnoloģija precīzi tāda pati: noskalot štruntus virspusējos, tad čugunenē (vannā) izkarsēties un beigās ar karstā/aukstā kontrastiņiem reanimēties.
Par mirkšanu savos sūdos, radenēm boŗējot dušaskabīnes pārākumu par vannu, teatrāli savulaik mūsmajās izrunājās viens osijs, Austrālijas latvietis, bāleliņš naturalis/vulgaris. Vēl cūcīgāk, kamēr biju komandējumā, saorganizēja čuguna vannas nahrenizēšanu no 5. stāva uz sētu un kā lielu humāno palīdzību prezentēja lēto duškabīni, kurā stāvot, jau rudenī, ne tikai ziemā pēdas sala, jo zem bleķa neviens nekādu siltinošo pakojumu neizdomāja ielikt. Kad pārvācāmies citur un sadlījāmies frakcijās, visi trīs sadaleņi vispirms no saviem mājokļiem izmeta lēto duškabīnu atliekas un uzmeklēja labas vannas. A to osiju, kad atbrauc, uz māju vairs neaicinām, -- uzsaucam tam demagogam pa kafijai un sūtām tālāk: viņam viegli par duškabinēm fanot, -- kengurijā pie loga apelsīni ražo 2x gadā, bļin.