man vienai kolēģei ir ne pārāk daudz, tak regulāri runājamie. viens aizņem kādu 1/2 stundu vai stundu nedēļā un ir par to, ka viņa jau nesaprot, ko tas kompūters no viņas grib (kad tas kompūters saka
no program associated with this kind of files. choose program / look for apropriate program on the internet?) un ne tikai.
viens no viņas regulārajiem runājamajiem ir par to, ka tie jaunie jau neviens nestrādās bez 4 vai 5-iem 100-ļiem.
pati nestrādā nezinu bez cik, tak vismaz bez 2÷3 100-ļiem un nu jau prot izdrukāt 2-pusīgu dokumentu, kurā katra puse savā
PDF (
Portable
Document
Format) leijerī un nespīdzinot pa telefōnu kompitōršķicu.
un liela daļa
jauno arī pamanās atrast darbus, kuros viņiem kaksā tos 100-ļus un diezgan bieži pagrūti iebraukt par ko. viena bēda, ka darbā ņēmēji ņem / neņem darbā pāc šlipses, kurpju šņorēm vai ancuka un iznešanās (vienam pretendentam lētais kloceris, otram nav,
Rolex nav nevienam, uzminiet, kuru paņem?), jo novērtēt kompetenci nav spējīgi - kur vēl, ja ar poligrāfiju saistīts cilvēks nezina, ar ko bitmaps atšķirās no vektōrgrafikas, OK, var konsultantu / padomnieku paņemt, tak kā to novērtēs? karroče, auzgusts.
un skat. arī nabaga pensionārus, kuri ar mieru strādāt par to kvartu vai sorokovņiku, kuru viņiem ļoti vajag klāt pie neindeksētās pensijas, lai nenosprāgtu badā.
http://fucking-great-advice.ru.../advice/68/