Nekad neesmu par to nemaz domājusi.   Jo ir jau tieši tā kā saki,ka mīlestība parādās vismazākajās lietās!   Es mīlu... ir bučas,mīļvārdiņi,gardumi,kopā būšana.. tik daudz kas..es mīlu..dzīvi,bērnus,mīļoto         

es mīlu pasauli... ar visu, kas tajā ietilpst! visi ilgojas pēc mīlestības... un kas ir mīlestība? sajūtas... es pieņemu! kā mīlam, tā izrādam! kas ar vārdiem, kas ar darbiem... kas arī klusu ciešot...    

tie visi ir rituāli. bez tā, ka tie parāda manu mīļumu - atkārtoti un nekad neiztrūkstoši tie veido bērnā drošības sajūtu. jā, mums bija diezgan daudz tādu - it kā sīkumu. nu jau sīkie abi ir lieli, bet - dažreiz kādu bērnības frāzi, apkampienu izmantojam. it kā smiklam, bet joprojām - mīļi.

Vislielākā mīlestība parādās vismazākajās lietās... skaisti pateikts... Un pareizi...

..un mīlestība pret pasauli un dzīvi parādās tavā attieksmē pret to- ikkatrā dzīves mirklī saskatīt prieku un atrast brīnumu...

Jā, haijama, arī lieliem esot dažkārt tie mīļie rituali ir tik ļoti vajadzīgi...    

..:)) man bērni lieli,reti redzu lai pasakas vakarā lasītu..:))   

Nu nezināju ka bērniem vienīgais kā parādīt mīlestību - ir lasīt pasaciņu...    

esd sāku domāt, ko vēl varētu darīt ...

nepateicu līdz galam, man glāstu un klēpī paņemšanas pietrūka, pieglaušanās ... tāpēc daudz mīļojamies ar bērniņu... grāmatiņa , nu jau ir maacīšanās , tas drīz sāks varbūt nepatikt, dziesmiņa , tēvreizes skaitīšana kopā ... - tas ar bērniņu , citiem neprotu izrādīt

Bet kā pate vēlies, lai Tev izrāda mīļumu?

... individuāli...

ja es MIILU milumu izraadu nepartraukti. Kaa?//to gan nesacisu         

par berniem cits stasts   

Varētu būt runa par to, kā mēs paši uztveram mums izrādītu mīlestību, caur ko. Savas izpausmes, tās jau mēs darām neapzināti. Par tām varētu pastāstīt tikai tas, kuru mīlam. Ja vēlētos publiski stāstīt. Apzināti veiktas darbības... tas jau vairāk teātris.

... ne-e... te nestāstīšu:)

Kāpēc apzināti veiktas darbības ir teātris? es zinu, kas maniem mīļajiem sagādā prieku... Un ar prieku viņiem to sniedzu... No sirds... Kāds tur vēl teātris?

Nu tā man liekas. Sagādāt prieku tā arī sauc- sagādāt prieku. Tu tikpat labi vari gribēt sagādāt prieku savam kolēģim, kuram Tu nu nemaz negribi izrādīt mīlestību. Tu vari sagādāt prieku kaimiņienei, kuru arī Tu tikai divreiz nedēļā redzi, nevis mīli. Utt, utt, utt, utt. Mīlestības izpausmes ir tās, kuras nāk spontāni. Dziļi, dziļi no pašas Tavas būtības dzīlēm. Un Tu skaties pa logu, un gaidi kad Tavs mīļais atbrauks. Piemēram. Un Tu sirsnīgām, labām acīm vēro, kā viņš ēd. Un Tu smaidi, redzot viņu iemigušu. Utt, utt, utt, utt. Un Tu nevari to noslēpt. Pat ja gribētu. Bet Tu taču apzināti nedfomā- tagad es sagaidīšu, lai viņš aizmieg un tad sākšu smaidīt. Lai viņš zina, ka es viņu mīlu...

daļēji tev piekrītu...
Bet- gatavojot viņam ēdienu, tu esi domājsui par to, kā iepriecināt viņu, varbūt saklājot gultiņu, arī to esi domājusi...
mīļotais vīrietis man dāvina ziedus- viņš domā, par to, kā man sagādāt prieku, brauc ar mani uz jūru staigāties- vai tiešām tas viss ir tētris? Tā ir tik dabiska dzīves satāvdaļa, kas man nu nekādīgi nesaistās ar teātra spēlēšanu.

bet piekrītu tev, ka mīlestības izpausmes katram ir savādākas... kaut kur lasīju- vairs neatceros, kur... citam vispatoiesākā mīlestība liksies, ja viņam austiņā dudinās maigus vārdiņus, citam- ja darbosieties kopā, bet vēl citam īsta mīlestība liksies kā rūpes par otru... Ja satiekas dažādi cilvēki ar dažāddiem uzskatiesm un mīlestības izpaušanas veidiem, tad viņi var nesaprast viens otru... Un tad ir vairāk jāpiedomā par to, kā savu mīlesrtību izrādīt viņam saprotamā valodā...

... kaa var paraadiit miilestiibu   ... manupraat, taa ir tikai jaajuut,jaasajuut ... ja TU pats taa juuties-taatad esi miileets   ... un,ja esi speejiigs izraisiit taas pashas sajuutas otraa-deveejaa ,tad ir burviigi,vari buut droshs,ka miilestiibas apliecinaajumi ir abpuseeji,arii no beernu puses... diskusijas pieteiceejas peedeejais teikums visu izsaka... ja taa nesaaksies no siikumiem,ar lielaam lietaam vien buus par maz...    

Šī tēma ir speciālas padomāšanas vērta! Nesen lasīju vienu SUPER grāmatu, saucas Piecas mīlestības valodas. Tā atklāj milzīgu problēmu - mēs cenšamies mīlēt tā, kā gribam, lai mīl mūs, BET katrs cilvēks ir savādāks un iespējams, viņš manu mīlestības došanu vispār neuztver. Šī grāmata jālasa abiem kopā un tā var iepazīt ne tikai viens otru, bet arī pats sevi.
Piemērs - dažas sievietes sajūtas mīlētas, kad saņem dārgas dāvanas, jo dārgāka dāvana, jo mēlētāka viņa jūtas, bet piemēram man dāvanas liek justies neveikli, jo dārgāka dāvana, jo neērtāk jutīšos, bet es varu izkust, kad mani lutina ar pakalpojumiem :) Cita to vispār neprastu novērtēt.
Tā, iesaku visiem!

Nu ja- par šo jau es mēģināju runāt... Toreiz kaut kādā zurnālā bija fragmenti...