mūsu mammai bija agri jāceļas, tāpēc viņa agri gāja gulēt... bet mēs vasarās gulējām sienā , kad viņa aizmiga, tad sākās lielā tautas staigāšana... lai mēs to nedarītu, mamma noģērbties lika mājā... tad nu mēs bizojām visu nakti apkārt naktskreklos

Diez, kas ar to mākslinieku noticis, kurš veselu čurājošu skulptūru Briselē uztaisījis

mums vienmer kaut kur bija štābs ..
celam zaru budas..grava rakam bedres

mans puika dzīvokļa kaimiņienei zābakus ar ūdeni pielēja, tie bieži bija atstāti koridorā... a no rīta trijos uz fermu ejot... kā bāž kāju...

Kaut kaada tiiņu vecumaa mees ar draudzeni ziimeejaam neķiitras bildes- plikus viiriešus un sievietes, nu taadus karikatuuru stilaa.
Mans pateevs atrada un ar taadu iedvesmu un šausmaam , paarmetuma skatienu paraadiija ziimeejumus manai mammai... mana mamma paskatiijaas un man neteica ne vaarda, nedz kauninaaja, nedz iztaujaaja, nedz paarmeta.
Zinot mammas rakstutu, domaaju, ka peerienu tovakar dabuuja pateevs.

aaa atcerejos..vienu podu..
zinu ka mes ar brali gaidijam kad mamma ar teti ies uz kadu balli..un vinji gaaja biezi..
tad mees vieni palikam majas
ka sie pa durviim ara.taa...
ta nu reiz kapam uz galda un lecam leja un ta ilgi un dikti..un no sis ritmiskas kustibas kaimininei iekrita..griestu
apmetums kapostos..mees tad vel dzivojam vecas majas 2 stava

Vispār te var sasmelties labu labās idejas nākamajam 1. aprīlim - kā izjokot, mājiniekus, draugus kolēģus Sāku iekopēt...

Mana klasesbiedrene Marga vājprātā fanoja par teātri. Un par Arturu Dimiteru. Nespēdama nekā piekļūt tai videi, izdomāja tam laikam pavisam kreizī variantu: viņa sacerēja dialogus sarunām pa telefonu. Runātāja protams, biju es, bet Marga stāvēja telefona būdiņā man blakus un vājprātā zviedza. Ja godīgi, vecajam Dimiteram tīri labi patika paļurināt pa trubu ar 12-gadīgām skuķēm, bet, ja trāpījās jaunais... viņš bija rupjš kā zirga deķis...

Tagad Marga no tiesas ir TUR, tai vidē. Bet man vēl joprojām ir ļoti laba balss un profesionāla prasme runāt pa telefonu.

un reiz kad abi reiz slimojam izdomajam rikot zimejumu izstadi,lai mamma atnak majas un priecajas..
sazimejam visu pieejamo papiru..un tad kjeramies pie sienas virs gultas..
mamma parasija kapec ta darijat es atbildeju "Tu netstaaji vairak papiira"..
atceros, ka mamma muus toreiz pat nesabaara..
bet samiloja

Nezinu, kas mums bija par zobu uz Igoru, bet kolhozā kolektīvi pielīmējām Igora gumijniekus pie grīdas. Ar Momenta līmi. Pēc instrukcijas. Nākamā rīta Igors, kad saprata v čom delo, sarumpojās /he-he/ un pieteica sēdošo piketu: neiešot uz darbu un viss. Patiesībā tos zābakus varēja dabūt nost no gīdas, tikai ar visu grīdas krāsu. Bet uz grīdas palika smukas, bezkrāsainas zābaku kontūras.

Anita, pietiks materiāla, ko parādīt darba biedrenei, vai turpināt?

Maskavas forštatē, netāl no tagadējām Dienvidu tilta estakādēm, ne tik sen, pirms gadiem 10, vienā piecstāvenes piektajā kaut kāda tīņu kompānija bija sākusi regulāri ar tām ūdens bumbām apcelties, sākumā lēja prezervatīvos, vēlāk laikam bija balonu stendu apfenderējuši, kamēr kolēģa sievamātei ar sievastēvu, uz tētari sataisījušos un pēdējā brīdī nobumbājuši. Šiem par nelaimi Maskavas forštatē ir ari šautuve, kur tusē arī Latvijas lokšāvēju izlase, arbaletisti un tml. eksoti, šie hobijus balstīja, tirgojot arī atraktīvo izklaižu ieročus, arī sporta kaķenes: a dažam tam štrumam atvilciens vismaz pilnas rokas garumā un va-a-arena "potētā" gumija ar kaučuka piedevām... Tad nu aizgājām draudzīgā četriniekā, pieslēpāmies pēc militāristu principiem, ar militāristu binokļiem izpētījām kādas dzīvoklī mēbeles, tapetes, kad gristi pēdējoreiz balsināti... Vispirms diviem galvenajiem aktīvistiem pa feisiem ievilkām ar peintbola bumbiņām -- tās var viltīgi izšaut no konteinera, lai nesaspiestos, pēc tam, kad šie pamuka, bet neattapās logu aizvērt laikus, piešāvām raibu istabu... Vairāk kolēģim nevajadzēja mūs palīgā saukt. Kad šie sūtīja visādus radus apkārt mājām izlūkos, mēs mirkriņā jau mierīgi pīpējām un neko nebijām redzējuši. Visa komanda bija ļo-o-oti apmierināta.

nu mož marīns pac i saprata, ko sarakstījis, bet es gan ne... tā vienmēr - tiklīdz gadās iespēja parunāties ar gudru cilvēkuy, tā visi no manis mūk...

Mmmja

Siipol, ko sarakstīju? Bērnu kreatīvās audzināšanas metodi aprakstīju: vienu no...

iedomājos kā dažs labs bērnus audzina ar konspektu rokā... 1. metode... 2. metode ..utt

ja visadi podi bija,bet viena lieta gan musos bij stingri ieaudzinata ,ka ar edienu nedrikst cuukoties

mariin - bērni ir jāmīl, nevis jāšauj pa viņiem ...

Olita, diez vai senči tiem hulīšiem sīkajiem, kas tās ūdensbumbas meta, staigāja apkārt ar konspektu rokās, kad istabā dibensiena un griesti bija notašķīti paintbola jiptīgi spilgtajām krāsām. Ne katrs sencis ticēs sīkajam, kas sāks stāstīt, ka tā krāsa un piekto stāvu no ārpuses ienāca...

neparasta, un bija vel viena lieta, kas diezgan cieti ieaudzināta - otra mantu apskādēt vai ņemt nedrīkst.