Gribēju teikt, ka naktī sapnī redzēju sevi bez augšējā labā priekšzoba. Sabijos, tas tak uz nelaimi. Un pamodos. Ar visiem zobiem. Bet ģelas šodien buksē. Taču te citas jautrības.
Ceļojot ar sīknaudu vairs nepačurāsi, tajā pašā Horvātijā, Splitā par 2 eiro čurājām! ... un Venēcijā vai nebij vēl dārgāk. Labvakar, ārā nu rudens rudens... silti, līst... un zem kājām lapu paklājs...
Versija, varēji taču mani brīdināt, būtu uzreiz ar ķerru gājusi uz Omnivu ! Labi, ka Rimi jauni, lieli velkamie grozi, tad nu krāmēju iekšā un vilku uz mājām ! Tā, viena prīze saņemta, paldies Tev Versija !
Versijai ir gan, ir liela bundža ar sīknaudu. Man tētim pensiju nes uz mājām. Cik tur tos eiro un un cik tur tās monētas. Un, tā kā viņš pats vairs nekur nebrauc un neko nepērk, tos eiro krāj un tās monētas met tik bundžā. Un pirms kāda laika nelaimīgs, ka nezinot ko iesākt, iedeva man, lai samainu. Kaut kādas rupjākās es samainīju, bet tās sīceņus nevienam nevajag, Un nopirkt arī par viņiem neko nevar. Jo es ar karti iepērkos. Nestaipu tak to bundžu ikdienā līdz. Kaut kā tā.
Liepājas teātrī ir izrāde, biļetes gan uz šito vienmēr izpirktas jau ilgu laiku uz priekšu. Bet, gan jau es noskatīšos. Tur stāsts par Liepāju un liepājniekiem.
Nevaru saprast, varbūt arī aiz mana loga sāk līņāt. A varbūt tikai krītošās lapas paukšķinās pa jumtu. Nosaukums tāds kā dzirdēts, Eli. Bet drīzāk, ka ne.