dusma uz sevi
nr 1- nolēmu aizskriet līdz t.s. mazajai maximai, kas reāli 5 soļi no mājas. nosalu. reāli nosalu.
nr 2- neskatoties uz to, ka mana kafija ir lavazza, kura kļuvusi ellīgdārga, nolēmu nopirkt kronung, kam šobrīd ar maximas aplikāciju telefonā baiga atlaide. ņemot vienu no dažām pārpalikušajām pakām, kas bija kartona kastē, uz tās kastes malas sagriezu pirkstu tā, ka asinis ne nu straumēm
, bet... uz kartona kastes!
gaidu turpinājumu šāsdienas dumumiem.
nerunājot nemaz par to, ka esmu saoperējusi īkšķi un kliboju.
un nevaru izdomāt izzinošu/izklaidējošu ekskursiju klasei par samērīgu cenu.
un mana darbošanās būs pie "mīļā" datora, kurš rūc kā traktors un prasās pēc renovācijas, margojot darbalapas .
dienas jautājums:pavasaris vai rudens?