Ete...

"Ja nereģistrē ģimenes, tad tikai skraida no vienas pie otras, bērni pilna pasaule... " It kā skraidītāji un skraidītājas neskraidītu no reģistrētām ģimenēm?! Vai ta reģistrācija kaut ko atrisina? Tev ir pārliecība? Argumenti? Labā pieredze?
Interesanti, kāda kurai/kuram atmiņu/info pieredze -- labo vectēvu sakarā? Vai viņi bijuši vienmēr labi tēvi arī, vai -- bijis dažādi, tomēr kļuvuši par labiem vectēviem, mainījušies savos raksturos un attieksmēs?
Starp citu, ļoti aizraujoši reizēm kaut nejauši pamanīt apkārtējo, lielākoties tomēr > 45 paveco sieviešu, reakcijas -- izbrīnu, ziņkārību, viszinošu nosodījumu utt., utml. --, ieraugot pajaunus vectēvus, satiekot vai kopā ejot ar savām meitām. Kā viszinība momentāni sejās ieraksta ļaunu, vīpsnu, bezmaz naidu, vismaz nosodījumu! Jo -- uzreiz redzams, ka šie noturēti par mīļākajiem nevis radiniekiem! Tādus sitienus ar acīm gadās fiksēt, arī mums ar meitu satiekoties Rīggas vidū, -- vēl jautrāk bijis, ja meitai līdzi mazdēls ratiņos, kurus stumju es! Pie Matīsa tirgus piedzīvojām mīžamscēnu, kā no Ezera sonātes izkopētu! Vien filmā viena tantei otrai kefīra pudeli izsita, bet mūsējās nogāza diļļu saišķi un zemeņu pakiņu... Uhhh-ķī!