Mums te staasta ka visuur esot kriize.deels raksta ka Kanaadaa neeesot nekaadas kriizes.Visi dziivo cepures kuuldami.   

varbūt dzīvo laimīgā neziņā.    

tagad letiņi masveidā migrē uz Kanādu, drīz tur ar sāksies, nogaidi tik mazliet,vivita    

Mani visvairāk tracina tie ārvalstu gudrīši kas gudri spriedelē kā un kas jādara, vēl baida ar visādām sankcijām ja nedarīšot kā liekot utt. Ta bļins lai nedirš, ka viņus interesē mūsu valsts labklājība, viņiem svarīga ir sava kabata un pilnīgi nospļauties par bāleliņiem.    

Ko par aarvalstniekiem satraucaties...
Labaak skataties un breecat uz vieteejiem LIELA meeroga ZAGĻIEM kas ir nopirkuši visu valsti un kontrolee muusu praatus un iztukšo makus.   

Jā, parādu jūgā esam pamatīgā un tam neredz galu
Mūzikas pasūtītāji diktē noteikumus,bet latvju bāleliņam pastalas jau cauras un mugura līka visiem lokoties

Bet tā t6aču ir mūžu mūžos bijis... Klanamies vieniem, tad citiem, tagad visai eropai reizē...

Vivita... labāk lai barojas mūsu zagļi, nekā kaut kādi zviedri, krievi, vācieši un citi. Kas attiecas uz nopirkšanu, tad pirkts tiek par aizdoto naudu, tā kā visu kontrolē ne jau mūsu zaglēni.      

Vai LETA arī sniedz detalizētu analīzi par to,kādi tad ir šie masveidā piedāvātie darbi un par kādiem atalgojumiem... ? Skaitļus bez pamata var sagrozīt kā vien vēlās -atkarībā kurš pasūta mūziku...

Zviedrijā vismaz ir kārtība. Ja Zv. pārvaldītu Latviju, domāju, būtu lielāka kārtība kā tagad, un nezagtu arī tik daudz. Mūsējie kaunu un godu maizes vietā apēduši. Sazagušies miljonus un miljardus, visiem villas Spānijā un kur tik nē, nauda Šveices bankās. Tādai Latvijai jau sen dirš virsū, viņiem tak vienalga viss, kas notiek laukos, utt.

Starp citu, gaišreģi saka, ka Latvija tiks sadalīta. Vidzeme pie Igaun., Somijas, un Kurzeme pie Lietuvas, Polijas, būšot Reča Pospoļita kā kādreiz viduslaikos. Nav tikai skaidrs, cik drīz.

ete,sadalījumam jau obligāti nav jābūt valstiski teritoriālam,var sadalīta arī ekonomiski,pēc ietekmes sfērām un īpašumiem.

sinderella          

vivita005 - Labaak skataties un breecat uz vieteejiem LIELA meeroga ZAGĻIEM

es te gruzčika gaitās biju LG (Latvijas Grāmatā). tur andelē grāmatu "000 000-āri vez maskām. jaunais 600 Latvijas 000 000-āru sarkasts.". tajā droši vien var noskaidrot, uz ko skatīties un brēkt!                

Zviedru bankas mūs pārvalda jau tagad, daudz jau netrūkst līdz pilnīgam valsts bankrotam. Delfos jau bija aptauja - ko jūs darīsiet, ja Latv. bankrotēs.
Latvijas zeme tūkstošos hektāru pārdota ārzemniekiem, liela daļa pamesta atmatā aizaug ar nezālēm, jo cilvēku vairs nav.    
Varbūt i labi būs, kas Zviedrija mūs pārvaldīs.

Formāli,ES mums neļaus bankrotēt -tas graus ES reputāciju,bet praktiski mēs jau sen neesam neatkarīga valsts...

Neprotam un vēl ilgi nepratīsim savā zemē saimniekot.
Kur ņemt tādu prasmi,ja gadsimtiem esam bijuši vien muižnieku kalpi

anita,esmu novērojis,ka citatutieši Latvijā ir uzņēmīgāki... Laikam jau genofonds tiešām dara savu arī rīcībspējā    

Latvieši ir šauti un kauti daudzu gadsimtu garumā, izsūtīšanas, emigrācijas jau no cara laikiem. Tad nu te esam palikuši tie neuzņēmīgākie. Aktīvie, uzņēmīgie, izdomas bagātie visi ir prom. Tāpēc blēži var valdīt. Un kādas tautības patiesībā ir pie teikšanas ...

ete,vai nebūtu jāsāk no sevis,tā vietā lai atkal vaimanāt,ka visi apkārt ir sliktie un blēži...    ?

Ete, to raksta Zviedrijas avīzes...    
Lata devalvācija tuvojas, un Zviedrijas centrālā banka "Riksbanken" ir aizņēmusies 100 miljardus kronu (6,75 miljardus latu) savu valūtas rezervju stiprināšanai, kas uzskatāms par signālu, ka tā gatavojas šādam notikumam Latvijā, ceturtdienas rītā raksta zviedru biznesa avīzes "Dagens industri" portāls di.se.

------------------------------------------------- -------------------------------


Pāris stundas vēlāk portāls vēstīja, ka kronas maiņas kurss valūtas tirgū kritis pret eiro un dolāru saistībā ar bažām par iespējamu lata devalvāciju.
Sākotnējā rakstā, kas izraisījis satraukumu zviedru finanšu tirgos, teikts, ka lata devalvācija varētu būt "ļoti smags trieciens" lielajām zviedru bankām "Swedbank" un "SEB". "Swedbank" eksponējums Baltijā esot 217 miljardi kronu (14,6 miljardi latu), bet "SEB" aizdevusi 166 miljardus kronu (11,2 miljardus latu). Abu banku akciju cena kritusies Stokholmas biržā, raksta di.se.

Portāls citē Stokholmas ekonomikas augstskolas Austrumeiropas ekonomikas institūta direktoru Tūrbjērnu Bekeru, kurš izteicies: "Alternatīva devalvācijai ir gaidīt, kamēr valūtas rezerves beidzas un ekonomika pazūd melnajā caurumā."
Bekers uzskata devalvāciju par "ticamu scenāriju", raksta di.se un norāda, ka speciālists arī paredz valūtu korekcijas Lietuvā un Igaunijā.

Vienlaikus Bekers atzīst, ka "fiksētā valūtas kursā ir ieguldīts daudz politiskā kapitāla, bet ilgtermiņā nevarēs noturēties pretī [devalvācijai]".

Di.se raksta, ka lauvas tiesu zviedru banku kredītu Latvijā un kaimiņvalstīs ir izdoti eiro un devalvācija "radikāli pasliktinās" šo kredītņēmēju maksātspēju. Portāls uzskata, ka "Swedbank", visticamāk, būs spiesta emitēt akcijas un vērtspapīrus, lai iegūtu vismaz 10 miljardus kronu (675 miljonus latu) jauna kapitāla.
Portāla rakstā arī norādīts, ka ārzemju banku analītiķi tulko Zviedrijas centrālās bankas aizņēmumu kā līdzekļu uzkrāšanu eventuālai zviedru banku likviditātes glābšanai "krīzes situācijā". Tā rakstot vācu "Deutsche Bank".
Kā ziņots, premjers Valdis Dombrovskis (JL) šodien tikās ar Starptautiskā Valūtas fonda (SFV) un Eiropas Komisijas pārstāvjiem, lai runātu par Latvijas paveikto ekonomikas stabilizēšanā un šā gada budžeta grozījumu izstrādē.

Kā pēc tikšanās žurnālistiem sacīja premjers, šā gada budžets tiek veidots, prognozējot ekonomikas recesiju 12,9%, tomēr patlaban prognozes liecina, ka recesija varētu būt 16%-18%. Par šo jauno situāciju arī sāktas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem un paredzētas vairākas tehniskās tikšanās un apspriedes.

Šīsdienas tikšanās laikā pārrunāti valdības sagatavotie budžeta grozījumi, kā arī turpmākās darbības iepriekš noslēgtā memoranda īstenošanai.

SVF tehniskās palīdzības misijas vadītājs Marks Grifits žurnālistiem atzina, ka iepriekš noslēgtās vienošanās ar valdību, piemēram, par pieļaujamo budžeta deficīta apmēru, var tikt modificētas. To gan parādīšot tālākais sarunu process, tomēr ir skaidrs, ka Latvijas ekonomikas kritums esot lielāks nekā iepriekš prognozētais.

Šajā situācijā Latvijai īpaša uzmanība būtu jāvelta sociālajai jomai un iedzīvotāju aizsardzībai, norādīja SFV pārstāvis, uzsverot, ka šajās sarunās netiekot apspriesta nacionālās valūtas devalvācija.