Ar to sadzīves porno ir tā smieklīgi un savādi. Tehnoloģiski digitalizācija katram bildmīlim un bildmīlei bildi ir padarījusi intīmāku. Pornobilžu būtu nesalīdzināmi mazāk, drosminieku nebūtu tik daudz, ja pašiem būtu jāatīsta filma vai jānes tiem, kas to prot, uz darbnīcu, kur kopētājpuiši un meitenes pie bildražojamām mašīnām, protams, visu redz. Arī Rīgā, kas sādža maza, vēl vairāk -- mazpilsētās un miestos, kur pat ginekologi nebaidās pa pacientiem muti palaist, kur nu vēl fotokantorīšu personāls... Toties digitālintīmi knipsētas bildes, ko pats/pati vari ielikt visur kur dod arī brīvības, daudzatļautības izjūtu, ko dod portāli. Portālu tirgotāji lieliski zina, kādēļ piedāvā bildes komentēt, -- tādēļ, ka ievietotāji ir tik vientuļi, ka bildes ievieto, lai jelkādus vārdus, sev adresētus, lasītu... Tiekties pēc publicitātes, tas sabiedrībai dvests kopš kooperatīvu laikiem, ar to domu nu jau izaugušas paaudzes... Kad tā audzis tīnis izaug, var nesajust brīdi, kad derētu kaut ko skaļi arī neteikt: bijušais KNAB-boss Loskutovs šai parādībai taču visspilgtākais piemērs: ar savu vēlmi būt moderni skaļam arī ģimenes intimitātēs, pat netu-u nevajadzēja, pietika ar labu izlasītā atmiņu Žirafes lasītājām... :)
0
0