nezinīt, vai kādreiz esi dzirdējis tādu jēdzienu kā ironija?
un vispār - vai tad te ir fronte tēva pagalmā?
es laikam vispār kaut ko esmu palaidusi garām:)
un labi,ka tā...
par to trusīšu vesti... redz... ja man ir trušādas kažociņš no bezimjannijiem lopiņiem, tad es to varētu diezgan mierīgi uztvert (tāpat kā diezgan mierīgi nēsāju Ķīnā ražotos ādas cimdiņus... - diez, no ķīniešādas,vai?
)... tāpat mierīgi ēdu cūkgaļiņu un vistas spārniņus no tādiem pašiem bezimjannijiem lopiņiem...
BET! mana bērnības trauma bija,kad kāva laukos teliņu,kuru biju mīļojusi, ļāvusi nozīst manu roku līdz jēlumam:):):)un pati bužinājusi un lolojusi (to cūku,kura man iekoda zandalē,kad biju pakāpusies uz aizgalda, gan man nebija žēl
)... TO teliņa gaļu nespēju ēst, sēdēju un bimbāju,labi,ka mani vecāki bija tik saprotoši...
nu IR milzīga atšķirība, vai to lopiņu "pazini" vai ne...
bet kaķis un suns!!!! viņiem ir pavisam cits statuss mūsu dzīvē! neaizskaramas vērtības! tas būtu tas pats kā nodot savu ģimenes locekli! un tur nu gan nav svarīgi, vai bijis zināms personīgi... tie lopiņi ir daudz kas vairāk kā tie,kuri kūtī...
es pat nesaprotu, KUR problēma! nav jāstrīdās par pašsaprotamām lietām!un kurš tās nesaprot, ir muļķis!
/ o ka es tūlīt dabūšu...
/