Beidzot esmu izlaists no pagraba, lai arī ar liegumu tuvoties ledusskapja virzienā, divas reizes sutkā tieku pie karstas tējas. Tāds liegums man par sodu, ka esmu apēdis visus pagrabā ietaupītos pārtikas krājumus ziemai un no pagrabā pavadītā, mazkustīgā dzīves stila, esmu pieņēmies svarā par 25kg.: jaunu ancuku viņa (nežēle tāda) man netaisoties pirkt, ar ko arī pēdējā gaitā viņa esot iecerējusi mani izvadīt!

Mana brīvība nenāca man viegli, bet grūtības pārvarot un pēdējās cerības iedvesmots, es sasniedzu mērķi būt brīvam.
Manas brīvības plāns tika kalts pakāpeniski soli pa solim:

1. Uz tupeņu maisa ar brikešu ogli, lieliem un melniem burtiem uzrakstīju: "Brīvību pagraba moceklim SOS!", ko uzkabināju uz grābekļa kāta un izbāzu caur pagraba vēdlogu, kas plandošs kā karogs pavēstīja sabiedrībai par manu smago likteni. Uz ko tuvāko māju iedzīvotāji, mani kaimiņi un garāmgājēji sacēla lielu traci ar manas atbrīvošanas masveida pieketu, kurā tika pieaicināti TV ziņu mēdiji, preses žurnālisti un dzīvnieku aizsardzības dienests.
Viņai (tai nežēlei- manas brīvības atņēmējai) šāda masveida pasākums iesākumā ļoti iepatikās- vairākas reizes dienā viņa pārģēbās, katru rītu skrēja pie friziera un masiera, cepināja savu miesu solārijā, kosmetologs taisīja viņai meikapu un sadurstīja ar botoksu visās iespējamajās vietās, ... lai viņa varētu pozēties smuka TV kameru prožektoru gaismā un slavenu fotogrāfu priekšā, tā sniedzot intervijas preses žurnālistiem. Tā tas turpinājās vairākas diennaktis, līdz viņas mīļākais (labsirdīgs cilvēks) par mani iežēlojās, lai drosmīgi viņai uzsauktu: "Ja tu neizlaidīsi to nabagu no pagraba, tad es tevi pametīšu!"
Tikai vīrieši ir spējīgi būt tik solidāri cīņā par sava dzimuma brīvību.

Es atvainojos- mans karstās tējas laiks, ko es, kā jūs saprotiet, nevaru palaist garām. Iemalkošu tēju, lai saņemtu spēkus rakstīt pēc īsa brīža.