Esmu grēkojis: laimes meklējumos- sev jaunu sievu lūkoties, biju ieklīdis kādā citā interneta vietnē.
Viss gāja gludi, kamēr manu meklēšanos tur nenostučija sievai, kura mani atkodusi, atrakstīja personiskajā sarakstē intriģējošu aicinājumu randiņam, uz ko es- naivais, priecīgs atsaucos. Abpusēji kvēla sarakste turpinājās, man nezinot, ka es jūsmīgi sarakstos pats ar savu sievu. Esmu šokēts līdz sirds dziļumiem- mele tāda, kā viņa tā varēja maldināt pašas miesīgo vīru?!!!

Problēma ir tāda, ka es savu naivo būtību saskatīju tikai šovakar. Labi, ka es vilcinājos ar tikšanos, uz kuru viņa noteikti būtu ieradusies ar mīklas bulīti padusē!
Šodien ap pusdienlaiku sieva kopā ar draudzenēm aizbrauca uz Rīgu- teicās, ka braucot operu baudīt un mājās ieradīšoties tikai uz rīta pusi. Es, laiku nevilcinot, piesteidzos pie datora un nezināmajajai interneta būtnei (kā izrādās- krāpniecei) aizsūtīju vēstuli, uzrādīdams savu telefona nummuru.
Neko ļaunu nenojaušot, es atbildēju uz pēkšņu sievas zvanu- nodomāju, ka laikam ir pienācis antrakts operā, ja viņa man zvana. Bet viņas niknuma pilnā balss, kas piebļāva telefona klausuli, izklāja tajā visas krāpnieces viltīgās kārtis.

Ar bailēm gaidu sievas atgriešanos, skaidri paredzot, ka viņa bļaus un atkal kausies,
atslēgs internetu un es nevarēšu pat youtube skatīties. Vīrieši virtuālajā vidē ir neaizsargāti un pēc būtības- brīvībai ierobežoti un apspiesti. Kā ar to cīnīties? Trūkst man padoma.

Esmu grēkojis, biju noklīdis meklējumos, bet laime mana bija tik tuvu!