"5dieni, tava skepse un vēlme neatrasties kuģī ir apbrīnas vērta... " (c)
kur rāvi to skepsi?
Vienkārši primāri kuģi no punkta A uz punktu B (nejaukt ar kruīzu pa Vidusjūru) saprotu kā pārvietošanās līdzekli. Skaidra bilde, ka starp konkrētajām pilsētām pārvietošanās nav gana intensīva, tādēļ kompānija maksimāli "spiež" uz tusiņ- ekskursijbraucieniem, lidz nonāk tiktāl, ka zinu cilvēkus, kam še jāpārvietojas gana regulāri, bet šīs tusiņatmosfēras (maigi sakot) dēļ viņi izvēlas citus pārvietošanās veidus (tas gan nav saprotams - ņem normālu kajīti, nolien un guli!).
Staro citu, šai braucienā ir gan kultūra, gan diemžēl "kultūra". Tas saprotams, jo baigi daudz jāpiepilda...
Mēģināju saskaitīt, cikreiz esmu ceļojis uz zviedru zemi, arī ar čīkstošo Iļjiču no Rīgas, no Paldijskas, no Tallinas vēl ar nenoburbulējušo Estonia...
Vispār vienreiz jau vajadzētu izbraukt arī šo šurpu/turpu kaut ziņkāres (labāk - zinātkāres, gluži kā aiziet uz Erotu).
Bet miegs, kuģim šūpojoties, nāk, jo pieradu divarpus gadus nakšņojot uz kuģa katru nakti (izņemot divreiz pa 10 mājsoļa reizēm).
Vot (nu gan piekusu)