arī domāju (tik nezinu - kā) - tas sakarā ar lares domāšanu.
bet katram gadījumam sevi par sodu šodien atstāju bez vakariņām - pārāk vēlas un lielas pusdienas (kaut nejūtos vainīgs, jo nebija brokastu (jo tām tad būtu jābūt šausmīgi agrām)
ceru - izteicos saprotami.
bet. Izlasīju, ko derevņa saka 19:11:04 un atcerējos gadījumu paziņu lokā - čoms apglabāja mammu, kura teicās, ka švaki, ka maz, ka nesanāk, "dēliņ - varēsi godam apglabāt, jeb nāksies prasīt pašvaldībai?"
Lūk, apglabāja (godam, protams) un vēlāk tīrīja/kārtoja mammas dzīvoklīti - te pāris simtiņi ievīstīti, tur kādi simti ieslēpti, šite...
lūk.