Normāls notikums iz dzīves, tad gan smiekli nenāca, bet vēl joprojām, pat uz ielas atceroties, gribas rēkt kā kutinātam. Reiz pat rāvu ārā telefonu un tēloju, ka smieklīgu SMS esmu saņēmis, kad ne pa tēmu atcerējos.

Kas notika tālāk? Nu var būt visādas nenokārtotas astītes dzīvē, kas rada pārpratumus, stulbas situācijas, utt. Un pazīstami arī bijām ļoti neilgu laiku. Bet notika neticamais un neiespējamais - viņa tā arī palika pie sava, ka viņai ar to precēto džeku kas atnāca pie viņas ar koferiem, ķipa, te nu es beidzot esmu brīvs un ņemams, ne tikai tajā laikā, kad sāka satikties ar mani, bet vispār nekad nekas nav bijis. Nekad un nekas. Pilnīgs "čau".

Vil... un saki, ka tu noticēji!!!

Nu, solaris, uzbrauci...

Neuzbrauca, uzjautrinaajaas par meli

Vil, un kur tas precētais palika? Ausis nolaidis un asti piežmiedzis devās atpakaļ pie laulenes?

Vil, es neuzbraucu..., tikai pavīpsnāju..par to -kādus cilvēkus izvēlamies!!..izskatās, ka tu, kā no vien grābekļa nost, tā uz otra virsū!!! Piere vienos punos, ne?!

Jâ, taisnība, cilvêkus izvêlamies paśas, bet nu ne jau ar domu -tâ, śitas man uz 5 gadiem, šitas uz 10.Ja jau zinätu, kur jãklůp-spilventiņu paliktu☺... pa lielam jau tieśäm NEKAS TADS jau nav noticis-ne kopêji bêrni, ne manta jãdala, seksis labs, tikai ... kaut kã tãs aces vairs nevaréju noturêt ciet un makaroniem uz ausīm säka vietas aptrūkties.Nebaidies, Vil, tik ļoti uz neveiksmêm nemêdzu ieciklêties.Dzīve ir viena brīnišķīga padarīśana, kas katru dienu nes ko negaidītu.Nevêlu sliktu vińam, lai tak dzīvo-sist tak nesita... niku es tiešäm nezinu, ja arī zinâtu, publiski neteiktu... katram pašam ar savu sirdsapziņu jâguļ vienâ gultâ... tik man šķiet, śitais nebūs TAS gadījums...

Un vêl, Vil... un tas nav mazsvarīgi-biju viņam uzticīga, nafig kopdzīvot, ja pa vidu ir kãds 2., 3., 4., 5., ... ja tãdas vêlmes neliek mieru, tad ieteicamãk ir dzìvot vienatné... nečakarêjot otram prâtu un neradot negatīvu pieredzi péćãk☺

Aj do lokāt mani kā gribat.. Ja tagad izgudrotu plastilīnu, tad to varētu saukt par Vili..

Bet ja nopietni - nu nekas traks jau itkā nenotika, es jau ar pēc pirmā saņemtā smaidiņa vēstulē uzreiz nesāku šūt visas pārējās nost, ja tajā brīdī kaut kas sāk zīmēties. Arī par dāmas sirdi ir vērts pacīnīties. Un arī vēsture kaut kāda var vilkties līdz pirmajā brīdi, ne jau klosterī dzīvoju. Jā bija, jā notikās, nu nesmuks sākums, bet ko darīt, nu normāli jau nekas tāds vairs neatkārtotos, bet... nafig tie meli???? Nu nafig??? Da tur pat nebija ko piedot vai nepiedot, ja neskaita to lielo noliegšanu un melus, kas arī pielika treknu punktu. nu plus vēl bija šādas tādas melošanas arī ātrāk, tas tiesa.

Vilis prātīgi runā. Nafig melot pat tad, kad nav vajadzības.

Nu a es ta par ko.☺Ar abi roki un kãji par patiesību...

Un vīriešus mīlu, neskatoties nu uz ko, kã sugu... 😀

Nevajag pagātnē tik bieži kavēties. Durvis ciet! Rīts nesīs atkal ko jaunu un interesantu:)

Nesīs gan😀un kâ vêl, Bleer... ( aizsit durvis ar 10 colligajam... )

Nesen izlasīju interesantu tekstiņu - Ja gribi ar cilvēku palikt labās attiecībās, netraucē viņam melot!
Cik mīļi...  

vai fantazet

Un kam Tev slimi vīrieši... ar sindromiem vai bez tiem:P

Ir jau arī meles... :)

Reizēm interesanti pavērot, cik tālu aizmelosies... (ja netiek skartas jūtas... tad vairs nav interesanti... )

..piemēram..ir bleers..un ir arī bleera... )))