Sodien 19.septembri... man pazistaa sieviete, 58 gadus veca, paludza lai es vinju aizvedot uz tuvako purvu palasit dzervenes... Vinu neviens nevedot, visi prasot naudu par benzinu vai preti-seksu par to vešanu... Nu es apsoliju, ka neko par to neprasišu un aizvedišu, kur vien vinja radis man ceļu... Izbraucam labu gabalu no Jelgavas, beidzot atradam to isto purvu... un aizgaja dāma dzērvenes... Pēc 50 minutem atskan zvans, šī man tagad zvana un uzstrauktā balsī saka, lai es pataurējot ar mašīnu..., ka vinja nezinot kur mani atrast... Pataureju... neko nedzirdot... Pec 10 minutem zvana man un prasa-ko darit, jo telefons ari izladejies gandriz... Es saku-sedi uz vietas, ka es zvanišu glabejiem-112.Un tad sākās... zvanu, kamer visu paskaidroju, tie nodod nakošiem, tagad tiem paskaidro siki un ilgi.kamer mans tel, ari sak izladeties... Glabeji sazvanijas ar viniem, pateisa lai gaidot, kad atbrauks glabeju komanda... Beigas sieviete satika kadu purvā un tas paradijis, uz kurieni jaiet... bet iznaca 5 km talak no manis.Un beidzot vel es paliku vainigs, ka vinja apmaldijusies mežā... Pat paldies nepateica un iegāja savā podjezdā... Un es tereju savu laiku, benzinu, šis zvanišanās un skaidrošanās ar glābejiem, policiju, nervozēšana... Beigās tāda pateiciba par visu... Labak butu sedejis mājās un šnabi dzeris... izdari otram ko labu... busi vel paradā...