Labrīt!!
Nu tēma no rīta! Te varu tikai skarbi izteikties, tāpēc pataupīšos vēlākam...
Pastāv šīs divas lietas,pareizāk, pastāv svētki bez alkohola, bet to saprot tikai tad, kad nelieto alkoholu
, ka visi tie mīti par iedzeršanu , par skaisto šampanieša glāzi, lai iederētos tradīcijā un kompānijā ir atmesti vai sabrukuši.
Izrādās, sajūtas ir stipri košākas, ja nedzer.
Nu nav viss jālūko caur alkohola prizmu...
Par braukšanu - nu nafig jādzer, ja skaidri zin, ka jābrauc, nav man skaidrs. Pie tam, tas teiciens - vienu jau var - ir pilnīgas šausmas. Tas dod kaut kādu kaifu no tās vienas, ko var? Lai būtu tomēr savējais kompānijā, lai neliktos citiem "slims"? Diemžēl. mums tās dzeršanas tradīcijas ir drausmīgi dziļas. Un dzer, lai noreibtu nevis tāpēc, ka garšo vai kā garšas piedevu ēdienam.