Saskaņā arī senskandināvu mitoloģiju Ragnaroku ievadīs Fimbulvintra — trīs ziemas pēc kārtas (starp tām nav vasaru), kuru laikā sāksies ķildas, naids un kari. Vilks Skolls pēc ilgas pakaļdzīšanās norīs sauli, bet viņa brālis Hati — mēnesi. No debesīm izzudīs zvaigznes.
Zeme nodrebēs tik stipri, ka koki tiks izgāzti ar visām saknēm, sagrūs kalni un pārtūks visas ķēdes un saites, atbrīvojot Loki un viņa dēlu Fenriru.
Dziedās trīs gaiļi: sarkanais gailis Fjalars modinās milžus, zeltītais gailis Gullinkambi dievus, bet rūsganais mirušos Hēlā.
Milzu čūska Jormunganda pacelsies no okeāna gultnes un dosies uz sauszemi. Viņa saindēs zemi un debesis. Austrumos jotunu armija, ko vadīs Hrims, pametīs Jotunheimu un Nāglfarā (kuģī, kas darināts no mirušo nagiem) dosies uz kaujaslauku Vigridu. No ziemeļiem uz Vigridu dosies Loki un Hēla (kā arī viņas valstības iemītnieki). No dienvidiem tuvosies Mūspellas uguns milži, ko vadīs Surts. Aiz viņiem sabruks Bivrests. Viņiem pievienosies arī Garms.
Vigridā1 sapulcēsies visi jotuni, Hēlas iemītnieki, Fenrirs, Jormunganda, Garms, Hēla, Surts un uguns milži. Heimdals, redzot tuvojamies ienaidnieku, pūtīs Gjallarhornu, un tā skaņu varēs dzirdēt visās deviņās pasaulēs. Pamodīsies dievi, un Odins Sleipnira mugurā dosies uz Mīmira avotu lūgt padomu Mīmiram.
Nodrebēs Igdrasils, un līdz ar to arī debesis, zeme un Hēla. Āsi un einheriji ietērpsies kaujas drānās un Odina vadībā dosies uz Vigridu.
0
0