Politiķiem tagad ir dota tāda iespēja. Paraugi, ko runāt, ir pilni krievu saiti, aicinājumi cienīt tās Valsts pamatnāciju, kurā dzīvo. Šoreiz tas pat drīkst izklausīties naivi. Pateikties jau pirms referenduma tiem cittautiešiem, kas atbalstīs latviešu valodu kā valsts valodu. Šāds darbs jau arī nes augļus, jo tā parakstu vākšana arī izlikās naiva, bet redz, ka piestrādāja un savāca.
A kas tagad notiek? Ciniska attieksme - nu ko viņi grib, mēs taču esam vairāk. un pamesta ideja par garāku mācību laiku, ar apslēptu domu - ja mācību stundas izvilks ilgākā laika periodā, tad katrā mēnesī to stundu būs mazāk, vasaras brīvlaiks skolotājiem īsāks, un kopumā, gada griezumā - mazākas aldziņas pedagogiem, budžetā atkal robs aizpildīts. un cilvēku prāti atkal aizņemti, novērsta uzmanība no bezdarbības. Ak jā, ir populistiski saukļi, aicinājumi nākt un referendumā "parādīt, kurš te ir saimnieks". Respektīvi, uzdzīts naids.
Patiesībā, mani tā doma, ka aiz Austrumu robežas arī ir spēks, kurš reāli var parādīt, "kurš te ir saimnieks", nedaudz tramīgu dara.
0
0