(bildes ienāk otrādā kārtībā, līdz ar to komentāri lasāmi otrādi)

ja nopietni > kā lauku puisis esmu pret dzīvnieku turēšanu pilsētas dzīvoklī (esam redzējuši suņa skrējienu aizsaluša ezera plašumos?), arī sieviņa bija pret ar saviem argumentiem - tapetes, papildus netīrība...
Bet dzīve iegriezās tā, ka dēls ar draudzeni, aizbraucot mācībās uz "siltākām" zemēm, kaķenīti uzticēja mums. Dzīvojam trijatā un esam apmierināti (ceru, ka visi trīs).
Protams, sanāk arī skandāliņi - nekādi nevaru iemācīt darīt arī ko lietderīgu (ne tikai mušas ķerstīt vai lapas uz palodzes medīt), piemēram, pienest man čības.

Indrak, te jau dažiem ir tā, ka vispār nelasa, kas uzrakstīts, ierauga nepatīkamo komentētāju un sper tik vaļā kārtējo žults devu

Un tas jau ir tas nejēdzīgākais, lai gan, ja kādam no tā kļūst priecīgāks prāts un rodās tāda kā varas sajūta, kura, iespējams pietrūkst paša reālajā dzīvē, tad lai jau:)).

k-l, par daudz goda Tavai necilai personai lai "noslienājusies" Tev sekotu. Varbūt reizēm par tēmu jēgā parunā, nevis tikai paraksties zem citu tekstiem vai lej žulti tur, kur nav vajadzības. Tev ir tikai divas versijas: vai nu liekulīgi "paraksties", dāvā zobos ziedus ar tekstu "Kā tu man patīc!" vai ar kaut kādiem neargumentētiem tekstiņiem ne par tēmu... un obligāti ar mēles rādīšanu.
Neinteresanti un ļoti paredzami. Phe...

Tie mazie kroplīši padusē... tas vispār ir kautkāds čau... Nupat tak bija masu psihoze ar seskiem!


Es vispār uzskatu, ka sunim nav vieta dzīvoklī, jo viņam neatkarīgi no lieluma vajag izskrieties un ar viņu ir jāstrādā. Suns nav tas ko jātura ķēdē kā daudzi dara jeb iespundē smacīgā dzīvoklī!. Manuprāt šādus ļautiņus vispār ar likumu vajadzētu sodīt!

Klaiņojošie suņi pa lielam ir izšaujami! Tie ar laiku paliek tādi kā mežoņi un sāk pārkāpt jebkuru barības ķēdes barjeru! Tā teikt bīstami sabiedrībai. Noteikti mazāk problēmu būtu tad, ja visi dzīvnieki būtu obligāti jāčipo vai jātetuvē kautkāds kods! Vieglāk pēc šī būtu atrast saimnieku un noteikti sodīt!

Mocca, bet kas tev liek domāt, ka dzīvoklim jābūt mazam un smacīgam???..un, ka ar dzīvokļa suņiem neviens nenodarbojas???

nemurgojiet- mazie sunīši ir OK, arī sievietēm vajag rotaļlietas, kaprīzes... ;p Nu nav visas sievietes ar sunīšiem duras, ir arī dāmas ar sunīti (c) čehovs... dzīvnieks, protams, prasa emocionālas rūpes, finansiālus ieguldījumus, bet mēs taču saņemam atpakaļ tādu mīļumu!!!! :) p.s. nav sunīša, jo man kaķi izlutināti... :) Bet, protams, ka Dienā aprakstītajām sievietēm FUI, Fui... !

Jā, piekrītu, dzīvokļī esošie mājdzīvnieki prasa papildus rūpes un, lai nemazinātu saimnieku dzīves kvalitāti vajadzīgs profesionāls putekļsūcējs, smiltiņas, būrīši, lai varētu mašīnā jamejos pārvietot utt... nu ir padārtgi, bet man patīk kaķi! :)))

Man suns noteikti nav rotaļlieta, drīzāk viens no mums, ..jo viņa ir tik gudra... tiešām liekas, ka mazs, spalvains cilvēciņš, nevis suns!!
Un tā kā līdzekļu taupīšanas dēļ man ofiss ir dzīvoklī, tad suns tiek pieskatīts 24h diennaktī un arī staigāt vests uz pieprasījumu!!

solaris-ai, nebija domāts ar-rotaļlieta- ne aksesuārs, ne spēlmantiņa!!! :)

man liekas, ka šis suns neizskatās nelaimīgs...

man gan nav un nebūs profesionala piljesosa..pasreiz ir nojudzies ari tas kas bija..
nu nevajag jau tik traki..parspilet

solaris-Tev līdzīga! :)

Austerre..paldies... uztveršu to kā komplimentu!!

Dzīvoklis jebkurā gadījumā ir slēgta telpa! /doma par smacīgumu/ ...
Kautkā smieklīgi izklausās tas fakts, ka tikai sīko kvekšu īpašniekiem vajadzīgs putekļu sūcējs... a nez lielie suņi netiek laisti savā miteklī????

daudzi arī nenodarbojas ne ar kādu suni... ne sīku, ne lielu... viņiem šķiet, ka sunim pietiek ar to, ka viņu izved pačurināt un tā... bet lai būtu labs suns viņam ir dienā jāvelta ļoti daudz stundas... iedomājas, ka tā ir kāda mantiņa kuru var izmest, ja kļūst par apgrūtinājumu!

Redz, cik un kas kuram skaitas pieņemami, pēc tā arī velk robežu cik tālu laist, nelaist dzīvnieku sev klāt.Ņemot dzīvnieku ir jārēķinās, ka dzīvnieks, nu gluži tāpat kā mēs un mūsu bērni reizēm-ēd, dzer, kakā, čurā, vemj, pirž, slimo, pieaug, noveco, neatkarīgi no tā, kā un kas ar viņu nodarbojas vai nenodarbojas ir skolots vai mazāk skolots, un jau pēc dzimšanas ar labāku, jeb mums pieņemamāku vai nepieņemamāku raksturu, dabu.Un kāpēc gan pa visu varīti savi uzskati jāpauž kā vienīgie pareizie.Gribi turēt turi, negribi neturi, bet uzskatīt ka tieši tā ir pareizi, nu nē.Savlaik manas draudzenes suņa spalvas atceļoja arī pie manis(dzīvoklī), bet nu manī tas neizraisija pilnīgi nekādu nepatiku, tāpat kā tas, ka nekāda riebuma pret suņa buču uz sejas, daudziem tas ir nepieņemi, nu tad nepieņemiet, bet nesakiet, ka tam jābūt nepieņemami visiem:)).Un par tiem smacīgajiem dzīvokļiem, tas jau atkal būs kā kuram:)).Vispār jau dzīvokļos izsenis ir logi, kurus var atvērt un pavēdināt, ja nejēdz to izdarīt, nu tad gan jāsmok nost, jeb jāiet uz ielas dzīvot svaigā gaisā:))

ne par tēmu, bet putekļusūcējs taču vajadzīgs arī mājā, kur no kustoņiem tikai bilde kalendārā.

Mani simpātiju apliecinājumi Piektdieņa kačenītei

saistībā ar dzīvniekiem ir viens maziņš stāstiņš... mūsu radu pulkā ir viena māsica ko mēs par sterilo saucam. :)))) Viņa, ja ieraudzīs, ka kaķis sadomājis uzlekt uz galda vairs tur neapsēdīsies iekams nebūs uzklāts jauns galdaudts un tā... Pārējie pie dzīvniekiem tik ļoti pieraduši, ka pat šādus sīkumus neredz...

"Vispār jau dzīvokļos izsenis ir logi, kurus var atvērt un pavēdināt" (c.) > vai patiešām?
Vispār kā pieminēja logus, tā atcerējos pašu pirmo mūsu konfliktu (?) (jeb pārsteigumu):
No pirmajām dienām Mices iemīļota vieta ir virtuves vēdlodziņš. Ja tas atvērts, tad lēciens ķeblītis-galds-palodze un augšā. Mums atkal iemīļota padarīšana no rīta virtuvē kafija un nardu spēle (uz naudu, protams).
Tātad ir pirmās dienas kopš jaunā ģimenes locekļa ierašanās, sēžam (man, es atvainojos, kaila mugura), dzeram kafiju un spēlejam nardus, vēdlodziņš vaļā.
Ienāk Mice, novērtē situāciju: vēdlodziņš atvērts, bet parastais ceļš (ķeblītis, galds, palodze) nav pieejams. Vai tas ir traucēklis? Vai kaķis neprot kokā rāpties? Neko sliktu i nenojaušu, kad jau Mice pa manu kailo muguru ir augšā un vēro pasauli pie vēdlodziņa, asti kūļādama. Pāris dienas sūrstēja.
(nez vai Versijas simpātijas mūsu audžubērnam tagad mazinās vai lielinās?)