Vakar mans golfiņš no paša rīta nošķaudijās, tad kaut ko noburkšķēja tā, ka pārsegs nodrebinājās... vienā vārdā iedarbināt izdevās tikai no trešās reizes.Uzprasīju viedokli internetā, visas dāmas man pateica- sveces čupā! Visu nakti negulēju, ni paša rīta aizšāvu uz servi. Servisā vecis uzklausīja manu sāpi un teica, - Autiņš nav domāts priekš tā lai ar to maigotos, viņam ir pavisam citas funkcijas. Autiņam ir jājūt, ka pie stūres ir saimnieks. Tur lejā ir trīs pedāļi, tie ir domāti priekš tā lai tos nospiestu... un tā labi „no sirds”. Tā lai tas vāģis saprot, ko saimnieks no viņa vēlās...
Tad viņš saprata, ka tik vienkārši no manis vaļā netiks un atvēra Ķirša kapotu, parūcināja motoru un teica man, - man nav ko tai mašīnai pārmest. Mēģināju šim ko bilst par svecēm, jautāju, - a kur tai mašīnai ir sveces? Džeks iebakstīja ar pirkstu kaut kur, teica –šeit. Ja svecēm būtu kāda vaina, jūs nemaz līdz manīm netiktu. Tad viņš aizvēra kapotu un teica, - Labs autiņš, tikai vajag mazāk maiguma un vairāk spēka.
Mazohists, - es padomāju, vai arī viņam vienkārši skauž, nospiedu pedāļus un parādīju Ķirsim, kurš te uz ceļa ir saimnieks.
Tagad sēžu un domāju, ka vīrietis manā dzīvē ir Nepieciešams un tieši tādiem gadījumiem, lai nospiestu pedāļus, pārbaudīt sveces un pateikt, Mīļum, neķer kreņķi - viss ir kārtībā. Nēeee, bez veča nevar ;o(