Olita, ak-k! Es nebaidiju učenes, -- a što, sprosiķ ņelzja-a. ( Sara, moi Joske uz ķebja? Ņet. Raheļ, a u ēkbja? Tože ņet? Joske skazal, po b-ļeģjam poiģot... Da ņet, vi što, ja vas ņe obzivaju... A što, sprosiķ ņelzja-a?)
Olit, es briežus ne apsūdzu, ne tiesāju, kamēr Ugālē sējumus nesāk izbradāt un mazdārziņā jorģīnes neaplasa pie palodzes. Garšīgi gan viņi ir.