... arī vēzītis uzglūn solārijā. / 180
09/04/2010 19:49 | Diskusija lasīta 12057 reizes
Austrija nolēmusi sekot Vācijas un Francijas paraugam un aizliegt solāriju apmeklējumu jauniešiem, kas vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu, ņemot vērā, ka tas var palielināt risku saslimt ar ādas vēzi, pirmdien paziņojusi šīs valsts Jauniešu lietu ministrija.
Aizliegums, ko pagājušajā rudenī vienbalsīgi pieņēma Austrijas parlaments, stāsies spēkā 1.septembrī, jo operatoriem jādod laiks, lai ieviestu sistēmu, kas ļauj šo aizliegumu ievērot. Solārijiem, kas aizliegumu pārkāps, draud naudassods līdz 2180 eiro (1532 latu) apmērā.
Kā liecina pētījumi, cilvēkiem vecumā līdz 35 gadiem, kas regulāri sauļojas solārijā, ādas vēža risks pieaug par 75%.
Ziņu aģentūra LETA
Aizliegums, ko pagājušajā rudenī vienbalsīgi pieņēma Austrijas parlaments, stāsies spēkā 1.septembrī, jo operatoriem jādod laiks, lai ieviestu sistēmu, kas ļauj šo aizliegumu ievērot. Solārijiem, kas aizliegumu pārkāps, draud naudassods līdz 2180 eiro (1532 latu) apmērā.
Kā liecina pētījumi, cilvēkiem vecumā līdz 35 gadiem, kas regulāri sauļojas solārijā, ādas vēža risks pieaug par 75%.
Ziņu aģentūra LETA
Atbildes (206)
... ir gadījies aizsnaustie pie upes..., bet vispārībā nesaprotu,
Kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad Latvijā aizsākās solāriju izmantošanas uzplaukums, par tā radītā UV starojuma ietekmi uz veselību sabiedrībā radušies vairāki mīti. Dermatologi tos mēģina atspēkot, uzsverot, ka sauļošanās solārijā ādai tikai kaitē, vienlaikus paātrinot tās novecošanos un paaugstinot ļaundabīgās melanomas risku.
1. MĪTS: - sauļošanās solārijā ir drošāka un veselībai nekaitīgāka kā sauļošanās dabiskajā saulē.
PATIESĪBA:
1. Sauļošanās solārijā nav drošāka alternatīva kā sauļošanās saulē; tā nodrošina tikai nelielu aizsardzību no saules stariem vai apdegšanas saulē.
2. Pastāv trīs UV starojuma frakcijas: UVA, UVB un UVC, kam ir dažāds viļņu garums, un visas trīs tiek klasificētas kā iespējami kancerogēnas cilvēkam.
3. Nav fizikālas atšķirības starp dabisko – saules radīto UV starojumu un mākslīgo – solāriju iekārtu radīto UV starojumu; un to ietekmes sekas ir līdzīgas.
4. Solāriju lampas izstaro galvenokārt UVA starus, kas tiek uzskatīti par mazāk kaitīgu izstarojuma daļu, tomēr šie stari satur arī nelielu daļu UVB izstarojuma, kas var būt pat 10–15 reizes spēcīgāks nekā saules starojums.
2. MĪTS: - sauļošanās solārijā ir lielisks veids, kā uzņemt D vitamīnu.
PATIESĪBA:
1. Jā, solāriju iekārtu radītā UV starojuma pozitīvā ietekme uz veselību tiek saistīta ar D vitamīna veidošanos organismā, tomēr vēl nav pietiekami daudz zinātniski pierādītas informācijas par tā tālāko ietekmi uz veselību.
2. Pētījumi pierāda, ka cilvēks sev nepieciešamo D vitamīna devu var uzņemt, arī pastaigājoties svaigā gaisā, pat ziemā, neatkarīgi no tā, vai spīd saule, turklāt pietiek vien ar desmit, divdesmit minūtēm trīs reizes nedēļā.
3. Nepieciešamo D vitamīna daudzumu var iegūt arī, lietojot uzturā dažādus pārtikas produktus: visvairāk tas sastopams piena produktos, zivīs un zivju eļļā, aknās un olas dzeltenumā.
3. MĪTS: - nosauļojusies āda liecina par veselīgumu.
PATIESĪBA:
Ja āda sāk mainīt krāsu, tas jau norāda, ka tā ir bojāta, – jo iedegums veidojas organisma aizsargreakcijas rezultātā, lai pasargātu to no vēl lielāka UV starojuma radītā bojājuma.
4. MĪTS: - lai iegūtu iedegumu solārijā, ir kārtīgi jāizcepas.
PATIESĪBA:
1. Ja pēc sauļošanās solārijā āda kļūst izteikti sarkana, tā ir pirmā pazīme, ka āda jau ir nopietni bojāta.
2. Spēcīga un ilgstoša UV starojuma rezultātā pavājinās ādas imūnā sistēma, tiek bojātas ādas šūnas un notiek izmaiņas šūnu ģenētiskajā materiālā (DNS); ādas atjaunošanās spējas ar laiku izzūd, un UV staru bojājumus šūnās tās vairs nespēj novērst.
3. Šūnai daloties nepareizi, tiek bojāta ģenētiskā informācija, kas tālāk tiek nodota meitas šūnām; ar laiku šīs šūnas var iegūt ļaundabīgo šūnu spējas dalīties ātri un nekontrolējami – tā attīstās ādas vēzis!
5. MĪTS: - sauļoties solārijā ir droši, jo iedegums tiek iegūts pakāpeniski
PATIESĪBA:
1. Īslaicīga, intensīva un neregulāra sauļošanās solārijā ir ātrākais veids, kā sabojāt ādu.
2. Pat īslaicīga sauļošanās solārijā nepasargā ādu no bojājumiem un straujākas novecošanās, bet atkārtota UV starojuma ietekmē iedegums skar jau dziļākus ādas slāņus, tādēļ āda sabiezē, rodas sausuma sajūta, tumši brūni plankumi un āda sāk strauji novecot – tā kļūst ļengana un krunkaina.
6. MĪTS: - solārijā iegūtais iedegums sagatavo ādu vasaras saulei un pasargā to.
PATIESĪBA:
1. Mākslīgi iegūtā iedeguma aizsardzība pret saules stariem vasarā un iespējamo apdegšanu patiesībā ir niecīga: iedegums, kas iegūts, sauļojoties solārijā, ir līdzvērtīgs aizsargkrēmam ar saules aizsargfaktoru (SPF) 2–4, kas nav pietiekami drošs, lai pasargātu ādu.
2. Pat neliels ādas iedegums norāda, ka UV stari ir skāruši un bojājuši ādas šūnas, un dzīves laikā uzkrātais saules un UV starojums summējas.
3. Svarīgi atcerēties: ja tu viegli neiededz saulē, tad viegli neiedegsi arī solārijā!
7. MĪTS: - jo biežāk apmeklē solāriju, jo skaistāks un spēcīgāks ir iedegums.
PATIESĪBA:
1. Katrs ādas foto tips uz gaismu un sauļošanās ilgumu reaģē dažādi: cilvēkiem ar gaišu ādu vai rudiem matiem, zilām, zaļām vai pelēkām acīm un ar vasarraibumiem nav ieteicams apmeklēt solāriju – ja ādā ir maz pigmenta melanīna, tā nav pasargāta no kaitīgā saules starojuma.
2. Neatkarīgi no tā, cik ilgi vai bieži sauļosieties, pienāks brīdis, kad āda vairs nepaliks tumšāka – tas saistīts ar ādas tipu un tam raksturīgo jutīgumu pret UV starojumu.
8. MĪTS: - jaunībā nav vērts uztraukties par solārija radīto ādas bojājumu.
PATIESĪBA:
1. Bērnu un jauniešu āda ir jutīgāka pret UV starojumu nekā pieaugušajiem, tādēļ, bieži apmeklējot solāriju līdz 35 gadu vecumam, dzīves laikā risks saslimt ar ādas vēzi pieaug par 75%.
2. Jaunieši, kas sauļojas solārijā, ir viena no ādas vēža riska grupām, bet viņiem trūkst izpratnes par ādas veselību.
(Materiāla tapšanā izmantota Latvijas Republikas Veselības ministrijas apkopotā informācija)
1. MĪTS: - sauļošanās solārijā ir drošāka un veselībai nekaitīgāka kā sauļošanās dabiskajā saulē.
PATIESĪBA:
1. Sauļošanās solārijā nav drošāka alternatīva kā sauļošanās saulē; tā nodrošina tikai nelielu aizsardzību no saules stariem vai apdegšanas saulē.
2. Pastāv trīs UV starojuma frakcijas: UVA, UVB un UVC, kam ir dažāds viļņu garums, un visas trīs tiek klasificētas kā iespējami kancerogēnas cilvēkam.
3. Nav fizikālas atšķirības starp dabisko – saules radīto UV starojumu un mākslīgo – solāriju iekārtu radīto UV starojumu; un to ietekmes sekas ir līdzīgas.
4. Solāriju lampas izstaro galvenokārt UVA starus, kas tiek uzskatīti par mazāk kaitīgu izstarojuma daļu, tomēr šie stari satur arī nelielu daļu UVB izstarojuma, kas var būt pat 10–15 reizes spēcīgāks nekā saules starojums.
2. MĪTS: - sauļošanās solārijā ir lielisks veids, kā uzņemt D vitamīnu.
PATIESĪBA:
1. Jā, solāriju iekārtu radītā UV starojuma pozitīvā ietekme uz veselību tiek saistīta ar D vitamīna veidošanos organismā, tomēr vēl nav pietiekami daudz zinātniski pierādītas informācijas par tā tālāko ietekmi uz veselību.
2. Pētījumi pierāda, ka cilvēks sev nepieciešamo D vitamīna devu var uzņemt, arī pastaigājoties svaigā gaisā, pat ziemā, neatkarīgi no tā, vai spīd saule, turklāt pietiek vien ar desmit, divdesmit minūtēm trīs reizes nedēļā.
3. Nepieciešamo D vitamīna daudzumu var iegūt arī, lietojot uzturā dažādus pārtikas produktus: visvairāk tas sastopams piena produktos, zivīs un zivju eļļā, aknās un olas dzeltenumā.
3. MĪTS: - nosauļojusies āda liecina par veselīgumu.
PATIESĪBA:
Ja āda sāk mainīt krāsu, tas jau norāda, ka tā ir bojāta, – jo iedegums veidojas organisma aizsargreakcijas rezultātā, lai pasargātu to no vēl lielāka UV starojuma radītā bojājuma.
4. MĪTS: - lai iegūtu iedegumu solārijā, ir kārtīgi jāizcepas.
PATIESĪBA:
1. Ja pēc sauļošanās solārijā āda kļūst izteikti sarkana, tā ir pirmā pazīme, ka āda jau ir nopietni bojāta.
2. Spēcīga un ilgstoša UV starojuma rezultātā pavājinās ādas imūnā sistēma, tiek bojātas ādas šūnas un notiek izmaiņas šūnu ģenētiskajā materiālā (DNS); ādas atjaunošanās spējas ar laiku izzūd, un UV staru bojājumus šūnās tās vairs nespēj novērst.
3. Šūnai daloties nepareizi, tiek bojāta ģenētiskā informācija, kas tālāk tiek nodota meitas šūnām; ar laiku šīs šūnas var iegūt ļaundabīgo šūnu spējas dalīties ātri un nekontrolējami – tā attīstās ādas vēzis!
5. MĪTS: - sauļoties solārijā ir droši, jo iedegums tiek iegūts pakāpeniski
PATIESĪBA:
1. Īslaicīga, intensīva un neregulāra sauļošanās solārijā ir ātrākais veids, kā sabojāt ādu.
2. Pat īslaicīga sauļošanās solārijā nepasargā ādu no bojājumiem un straujākas novecošanās, bet atkārtota UV starojuma ietekmē iedegums skar jau dziļākus ādas slāņus, tādēļ āda sabiezē, rodas sausuma sajūta, tumši brūni plankumi un āda sāk strauji novecot – tā kļūst ļengana un krunkaina.
6. MĪTS: - solārijā iegūtais iedegums sagatavo ādu vasaras saulei un pasargā to.
PATIESĪBA:
1. Mākslīgi iegūtā iedeguma aizsardzība pret saules stariem vasarā un iespējamo apdegšanu patiesībā ir niecīga: iedegums, kas iegūts, sauļojoties solārijā, ir līdzvērtīgs aizsargkrēmam ar saules aizsargfaktoru (SPF) 2–4, kas nav pietiekami drošs, lai pasargātu ādu.
2. Pat neliels ādas iedegums norāda, ka UV stari ir skāruši un bojājuši ādas šūnas, un dzīves laikā uzkrātais saules un UV starojums summējas.
3. Svarīgi atcerēties: ja tu viegli neiededz saulē, tad viegli neiedegsi arī solārijā!
7. MĪTS: - jo biežāk apmeklē solāriju, jo skaistāks un spēcīgāks ir iedegums.
PATIESĪBA:
1. Katrs ādas foto tips uz gaismu un sauļošanās ilgumu reaģē dažādi: cilvēkiem ar gaišu ādu vai rudiem matiem, zilām, zaļām vai pelēkām acīm un ar vasarraibumiem nav ieteicams apmeklēt solāriju – ja ādā ir maz pigmenta melanīna, tā nav pasargāta no kaitīgā saules starojuma.
2. Neatkarīgi no tā, cik ilgi vai bieži sauļosieties, pienāks brīdis, kad āda vairs nepaliks tumšāka – tas saistīts ar ādas tipu un tam raksturīgo jutīgumu pret UV starojumu.
8. MĪTS: - jaunībā nav vērts uztraukties par solārija radīto ādas bojājumu.
PATIESĪBA:
1. Bērnu un jauniešu āda ir jutīgāka pret UV starojumu nekā pieaugušajiem, tādēļ, bieži apmeklējot solāriju līdz 35 gadu vecumam, dzīves laikā risks saslimt ar ādas vēzi pieaug par 75%.
2. Jaunieši, kas sauļojas solārijā, ir viena no ādas vēža riska grupām, bet viņiem trūkst izpratnes par ādas veselību.
(Materiāla tapšanā izmantota Latvijas Republikas Veselības ministrijas apkopotā informācija)
0
0
Smēķēšana ir aizraušanās, kas nogalina — gadā pasaulē vidēji 5 miljoni cilvēku mirst, jo nav varējuši atteikties no tabakas, turklāt šiem pieciem miljoniem vēl jāpieskaita 600.000 cilvēku, kuri mirst pasīvās smēķēšanas izraisīto seku dēļ, no kuriem viena ceturtdaļa ir bērni. Attiecīgi sanāk, ka katru sesto sekundi pasaulē kāds cilvēks mirst smēķēšanas izraisīto seku dēļ.
No visiem nāves gadījumiem, kuru iemesls ir saslimšana ar vēzi, 25% ir saistīti ar smēķēšanu. „Labā ziņa ir tā, ka smēķēšana ir risks, no kura var izvairīties. Cilvēkam tas ir tikai jāgrib. Pārtraucot smēķēt, divu gadu laikā uz pusi samazinās risks piemēram, piedzīvot infarktu”, saka klīnikas "Premium Medical" interniste Dace Cibule.
Sirds un asinsvadu slimības, hroniskas plaušu slimības, vēzis — smēķēšanas izraisītās sekas var būt dažādas. „Atceros kāda pasniedzēja teikto — ja Dievs būtu paredzējis, ka cilvēkam jāsmēķē, viņš cilvēkam galvā būtu ierīkojis skursteni. Sava taisnība tur ir. Faktiski nav orgānu, uz kuriem smēķēšana neatstātu kādas sekas, īpaši tad, ja smēķē ilgstoši un lielu daudzumu cigarešu dienā. Pētījumi rāda, ka tie, kuri sākuši smēķēt pusaudžu gados un turpina smēķēt vismaz 20 gadus, mirst par 20 līdz 25 gadiem agrāk nekā nesmēķētāji. Jāsaka, ka daudz skaitās jau 3 līdz 5 cigaretes dienā”, atgādina interniste Dace Cibule.
Ja cilvēki atbrīvotos no smēķēšanas atkarības, par 60% varētu samazināt infarkta gadījumu skaitu vīriešiem, bet sievietēm līdz pat 75%.
Smēķēšanas sliktajām sekām pakļauti:
Elpošanas orgāni
• Kaitīgo ķīmisko savienojumu ietekmē uz bronhu gļotādu var rasties hroniskas elpceļus nosprostojošas plaušu slimības, kam raksturīga emfizēma — plaušu gaisa maisu plīšana, kā arī hronisks bronhīts. Emfizēma samazina spēju uzņemt skābekli un izdalīt ogļskābo gāzi;
• Smēķējot tiek provocēts astmas saasinājums;
• Vērojama arī plaušu imūnā reakcija pret kaitīgajiem savienojumiem, kad plaušās veidojas šķiedras, kas neļauj veikt normālu gaisa apmaiņu;
• Smēķētājiem 22 reizes biežāk attīstās plaušu vēzis. Ja cilvēks smēķē ilgstoši, rodas iespēja veidoties citu orgānu audzējiem — deguna un mutes gļotādā, mēlē, siekalu dziedzeros, rīklē, balsenē, barības vadā, kuņģī, nierēs, urīnpūslī, dzimumloceklī, aizkuņģa dziedzerī vai resnajā zarnā.
Pētījumi liecina, ka tiem, kuri līdz 35 gadu vecumam ir atmetuši smēķēšanu, ir prognozējams gandrīz tik pat liels dzīves ilgums kā tiem, kuri nav smēķējuši vispār.
Sirds un asinsvadu sistēma
• Smēķēšana ir būtiskākais aterosklerozes riska faktors, kas kopā ar holesterīna un citu vielu izgulsnēšanos asinsvadu sieniņās samazina asinsvada caurlaidību un elasticitāti;
• Smēķēšana var izraisīt stenokardijas lēkmes, miokarda infarktu, palielina hipertensijas risku u.c.
Dzimumfunkcija un dzimumorgāni
• Sievietēm smēķēšana ne tikai palielina risku saslimt ar dzemdes kakla un dzemdes vēzi, bet var radīt problēmas grūtniecības un dzemdību laikā — to izraisa traucējumi augļa apgādē ar skābekli. Turklāt bērniņš var piedzimt ar pazeminātu svaru un dzīves laikā bieži slimot. 2-3 reizes palielinās arī priekšlaicīgu dzemdību risks, kā arī tas, ka bērniņš var piedzimt nedzīvs;
• Tā kā smēķēšana veicina estrogēnu līmeņa samazināšanos sievietes organismā, paātrinās menopauzes iestāšanās;
• Smēķēšna tieši atsaucas uz vīrieša dzimumspēju un reproduktīvo veselību — kaitīgie vielu savienojumi traucē spermatozoīdu nobriešanai, samazina to skaitu un var bojāt struktūru. Smēķējošam vīrietim var attīstīties impotence, jo samazinās asins pieplūde dzimumloceklim;
• Smēķēšanas izraisītu ģenētisko mutāciju dēļ vīrieša pēcnācējam var veidoties audzējs vai rasties attīstības anomālijas.
Sirds un asinsvadu slimības, hroniskas plaušu slimības, vēzis — smēķēšanas izraisītās sekas var būt dažādas.
No visiem nāves gadījumiem, kuru iemesls ir saslimšana ar vēzi, 25% ir saistīti ar smēķēšanu. „Labā ziņa ir tā, ka smēķēšana ir risks, no kura var izvairīties. Cilvēkam tas ir tikai jāgrib. Pārtraucot smēķēt, divu gadu laikā uz pusi samazinās risks piemēram, piedzīvot infarktu”, saka klīnikas "Premium Medical" interniste Dace Cibule.
Sirds un asinsvadu slimības, hroniskas plaušu slimības, vēzis — smēķēšanas izraisītās sekas var būt dažādas. „Atceros kāda pasniedzēja teikto — ja Dievs būtu paredzējis, ka cilvēkam jāsmēķē, viņš cilvēkam galvā būtu ierīkojis skursteni. Sava taisnība tur ir. Faktiski nav orgānu, uz kuriem smēķēšana neatstātu kādas sekas, īpaši tad, ja smēķē ilgstoši un lielu daudzumu cigarešu dienā. Pētījumi rāda, ka tie, kuri sākuši smēķēt pusaudžu gados un turpina smēķēt vismaz 20 gadus, mirst par 20 līdz 25 gadiem agrāk nekā nesmēķētāji. Jāsaka, ka daudz skaitās jau 3 līdz 5 cigaretes dienā”, atgādina interniste Dace Cibule.
Ja cilvēki atbrīvotos no smēķēšanas atkarības, par 60% varētu samazināt infarkta gadījumu skaitu vīriešiem, bet sievietēm līdz pat 75%.
Smēķēšanas sliktajām sekām pakļauti:
Elpošanas orgāni
• Kaitīgo ķīmisko savienojumu ietekmē uz bronhu gļotādu var rasties hroniskas elpceļus nosprostojošas plaušu slimības, kam raksturīga emfizēma — plaušu gaisa maisu plīšana, kā arī hronisks bronhīts. Emfizēma samazina spēju uzņemt skābekli un izdalīt ogļskābo gāzi;
• Smēķējot tiek provocēts astmas saasinājums;
• Vērojama arī plaušu imūnā reakcija pret kaitīgajiem savienojumiem, kad plaušās veidojas šķiedras, kas neļauj veikt normālu gaisa apmaiņu;
• Smēķētājiem 22 reizes biežāk attīstās plaušu vēzis. Ja cilvēks smēķē ilgstoši, rodas iespēja veidoties citu orgānu audzējiem — deguna un mutes gļotādā, mēlē, siekalu dziedzeros, rīklē, balsenē, barības vadā, kuņģī, nierēs, urīnpūslī, dzimumloceklī, aizkuņģa dziedzerī vai resnajā zarnā.
Pētījumi liecina, ka tiem, kuri līdz 35 gadu vecumam ir atmetuši smēķēšanu, ir prognozējams gandrīz tik pat liels dzīves ilgums kā tiem, kuri nav smēķējuši vispār.
Sirds un asinsvadu sistēma
• Smēķēšana ir būtiskākais aterosklerozes riska faktors, kas kopā ar holesterīna un citu vielu izgulsnēšanos asinsvadu sieniņās samazina asinsvada caurlaidību un elasticitāti;
• Smēķēšana var izraisīt stenokardijas lēkmes, miokarda infarktu, palielina hipertensijas risku u.c.
Dzimumfunkcija un dzimumorgāni
• Sievietēm smēķēšana ne tikai palielina risku saslimt ar dzemdes kakla un dzemdes vēzi, bet var radīt problēmas grūtniecības un dzemdību laikā — to izraisa traucējumi augļa apgādē ar skābekli. Turklāt bērniņš var piedzimt ar pazeminātu svaru un dzīves laikā bieži slimot. 2-3 reizes palielinās arī priekšlaicīgu dzemdību risks, kā arī tas, ka bērniņš var piedzimt nedzīvs;
• Tā kā smēķēšana veicina estrogēnu līmeņa samazināšanos sievietes organismā, paātrinās menopauzes iestāšanās;
• Smēķēšna tieši atsaucas uz vīrieša dzimumspēju un reproduktīvo veselību — kaitīgie vielu savienojumi traucē spermatozoīdu nobriešanai, samazina to skaitu un var bojāt struktūru. Smēķējošam vīrietim var attīstīties impotence, jo samazinās asins pieplūde dzimumloceklim;
• Smēķēšanas izraisītu ģenētisko mutāciju dēļ vīrieša pēcnācējam var veidoties audzējs vai rasties attīstības anomālijas.
Sirds un asinsvadu slimības, hroniskas plaušu slimības, vēzis — smēķēšanas izraisītās sekas var būt dažādas.
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2024
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni