Anita! ... > :) Tas par to cinisko gļēvumu, protams, manuprāt. Var jau nepiekrist, tomēr -- atkārtoju, manuprāt, pamest dzīvnieku, ja tam nav cita nēmēja/gribētāja ir gan ciniski i pret dzīvnieku, i pret apkārtējiem cilvēkiem, kas spiesti ļoti dažādi ar šo dzīvnieku rēķināties: vieniem jābaro, citiem -- pat jābēg vai jāārstējas, pat ne viņu pašu vainas dēļ... Maskavā ziemās klīst nevadāmi klaiņojošo suņu bari, -- tāds ekstrēmāks piemērs, protams. Gļēvi -- tādēļ, ka aizvest savējo (kaut suni/kaķi) iemidzināt, nav viegli, -- tas var padaudz nervu prasīt. Mana paziņa, kas savulaik pieņēma Latvijas mērogos slavenu suni, bijušo dienestnieku, kurš bija atvaļināts, -- viņa saimniekam īŗējamā dzīvokļa saimniece, par spīti iepriekšējai atļaujai, pēkšņi liedza suņa klātbūtni, -- šī paziņa pārdot māju un pārcelties uz Dižbritāniju atļāvās vienīgi pēc tam, kad bija citos medību laukos aizgājis "vecais vilks": viņu nebija grūti saprast, jo vidēja lieluma bērnu lasāmgrāmata sanāktu no tiem piedzīvojumiem vien, ko laimēja paziņa kopā ar šo suni... Iespējams, arī tādēļ, ka viņa prata lieliski attiekties pret saviem suņiem un zirgiem, tagad viņa citzemē dzīvo daudz labāk nekā Latvijā, kaut viņa prom devās viena ar divām tīņu meitām...

   un... nevadāmi kaķu bari   

ieraudziju ka ne taadu giimi.pielikusi diskusijas pieteikumaa ..sitaadam vajadzeeja buut         
suniits kura del saaku so dikusiju izskataas ,ka atradiis jaunas majas laukos   
kaut jau izdotos...

jacex... kaut ko sajauci... tagad NAV kara laiks... kad nav izvēles...

bet ja ļauj savai sunenei blusās un spalvu kamolos ieaugt, tas jau nenozīmē,ka visi ir tik vienaldzīgi...

( kāds mežsargs laikam atkal ar briedīšiem ne tajā laidarā iebrauca)...

es reizēm domāju, ja nu dzīve ienes savas korekcijas... vai es būtu tik drosmīga lai izlemtu par to "miega šprici"" savam sirdsāķītim..
es nespētu šajā tik humānajā"" veidā atņemt dzīvību..(nevienam nav tiesības lemt dzīvot vai nedzīvot)
es cerētu ka mans atrastais risinājums, kaut arī apgrūtinošs citiem, būs iespēja dzīvot

man pagaidām nav jāpieņem tāds lēmums un ceru ka ilgi vēl nebūs

nē, neparastā!!! ģīmītim nav ne vainas!!!! tieši otrādi!par šīm lietam jārunā! un , jo vairāk, jo labāk visiem - pirmkārt, jau izglābtajiem nākamajiem ģimenes locekļiem, gan, protams, ļaudīm...

kara laiks nav, bet iedzīvotāju skaits sakrities tā, ka nav ko skolās sūtīt un skolotāji no darba jāatlaiž.
un es tavos kūšos nelienu, liec mieru manai gludai, bezblusainai sunei.   

ai, paparaci1...
es biju spiesta tam iziet cauri ... vispirms viens... mans mīļums košaks Fricīts ... pēc 2 nedēļām mūsu Mikiņš, suņuks... vairs nevarējām skatīties,kā viņi mocas no vecuma... labas dzīves bija nodzīvojuši...
un te nu tas ir ... eitanazija...
cik labi,ka "valdība" vismaz dzīvniekiem atļāvusi nemocīties...    

jacex, kā parasti, tu atkal jauc egli ar brūklenāju...

.. man ļoti daudz pazīstamas ģimenes brauc prom... , kam kaķis spēka gados, kam suns..visi brauc ar domu atgriezīšos..bet savus mīlulus līdzi paņemt nevar..tad nu jālemj
es vairāk biju domājusi šo izvēli..

ņemt jau drīkst līdzi tos kustonīšus... bet vai kāds 2 gadi atpakaļ, bet vienā otrā valstī pat no suņa/ kaķa dzimšanas ir rūpīgi vakcinācijas veicis? tos mīluļus tur pat neielaiž, ja nav biezāka slimības lapa, kā pašiem..

ja nav ’’nervu’’ lai spētu parupēties par pieradināto un atkarīgo kļuvušo, nav ko ņemt un spēlēties!

Karš, ne karš. Situācija dažam labam izvēršas tieši tikpat bezcerīga. Kāds paziņa dodas uz "roģinu" pie mammas, cilvēks, kam viņš parādā par dzīvokli vēl naudu iedeva biļetei. Nu un, protams- paliek viņam kaķene, riktīgi ģikaja, rokās nedodās, kož un skrāpē. bet līdzi nevedīs. Kā beidzās, nezinu, čalis jau prom.

man (domāju - bildēt kāzas vai bēres!) kolēģe Vaira mācīja, ka dzīvs 1-mēr svarīgāks par mirušu un cilvēks par lopiņu. man domāt jā, tak ne 100%. 87-96%    

pavasari kad ar skumjam aizvadiju savu kakumeiteni citos mediibu laukos, nopirku puiku, kurs tika tirgots ar iemeslu, ka saimnieki aizbrauc no valsts.
neizskataas, ka she vinjam slikti klajaaas:)   

iemidzinat civilizeti dzivniecinju ar naudu maksaa un kudi vairaak nekaa paaris batoni maizes. Ja jautaajums naudaa arii tas var sagadaat beigu beigaas probleemu.
smaga tema,    kad nav kam nodot audzinashanaa savu miluli, bet apstaakli spiezh to atstaat.

Dzele, ja mājkustonis saslimst, ārstēšana reizēm ir vēl pulka dārgāka -- naudā -- par iemidzināšanu. Katram no mums ir savas uzturēšanas izmaksas. Tomēr/toties -- ir arī savi ieguvumi. Kamēr mūsmājās šizofrēnijas slimniece, kaimiņu māksliniece, "neiesmērēja" sev apnikušo taksi, bijsievsmāte līdz 5. stāvam katrā pagriezienā pūta un elsa vairākas minūtes, ātrie un kardiologi bija jāsauc biežāk un ne par lētāku naudu. Toties tagad, kad šopavasar, taksis Teodors pārcēlās uz citiem medību laukiem, viņa jau nešaubīdamās atzina, ka vienīgi Teodors un viņa sētas vajadzības piespieda bijsievsmāti 2 x dienā pa tām pašām trepēm nokāpt un uzkāpt, neviens cits trenažieris to nespētu! Bijsievsmāte piekrita, ka lielāko daļu no šiem 10 gadiem mūžam papildus viņai sagādājis tieši tas mazais gudrinieks. Par emociju ikdienas piesātināšanu i runas nav, -- suns, kam sava prāta pietiek, ir pulku lielāks pārsteigums par televizoru, kurš paredzams pēc Rīgas Viļņiem...

Mariins mīļi uzrakstījis! Murrrr...    

mariin   labs stasts

Jappp, Marīnam foršs arguments mājkustonīšiem pa labu...    
Vēl kādam varbūt tā ir vientulības kliedēšana, vai kas cits...

Tomēr nespēju saprast ļaudis, kuriem 5-tā stāva mazizmēra dzīvoklī padsmit kaķi... Nu sitiet nost, nesaprotu...