Reiz agrā jaunībā kāda mana draudzene ,braucot apciemot puisi kopmītnēs , trolejbusā atklāja ,ka aizmirsusi uzvilkt svārkus. Kā tas beidzās ,neatceros ,vai devās mājās vai sēdēja tur mētelī.

atcerējos,reiz radiniecei,jaunai vel toreiz sievietei izkrita priekšzobu kronīši..un pazuda sniegā uz lauku ceļa!!... tas no lielas smiešanās   ... otrā dienā viņai sarunāts randiņš,bet smaids ,,žilbinošs"   ..kā mēs toreiz meklējām  -ar kabatas lukturīšiem mēness gaismā!!... iesaistījām tuvējo māju iedzīvotājus... īsts šovs!!   

   varu iedomāties to skatu         

..jā, histēriskas asaras mijās ar tādiem pat smiekliem...    ... tikai otrā rītā atradām... kaimiņš ar lauznīti izcirta no ledus -bij iesaluši jau..     

No lēcu nēsātāja pieredzes.
Atnāku mājās no rīta pēc Jāņu nakts. Lēcu kastīte nez kur nobāzta. Izvelku savas lēcas, atrodu tukšu sērkociņkastīti, ielieku savas lēcas (cietās) un attāju uz spoguļa. Otrā rītā meklēju- nav. Izrādās, tēvam uznākusi kārtības mānija, salasījis visas tukšās sērkociņkastītes un nokurinājis.

Vienreiz siena šķūnī izkrita. Kā atradu- vēl tagad nav saprotams.

Vienreiz, vannasistabā liekot lēcas, izkrita. Meklēju, meklēju- neatradu. Kādā veidā bija uzkritusi uz dvieļu žāvētāja- arī nav skaidrs.

Lēcas zudušas un zūd vēl joprojām. Tāpēc vienmēr turu rezervīti.

Kaimiņiene pazaudēja laulības riņķi, ravējot sakņu dobes. Rudenī, novācot burkānus, atrada. Viens burkāns izaudzis cauri riņķim.

Drīz pēc kāzām draudzene peldot dīķī, ierauga, ka riņķis nomaucas un aiziet uz leju. Šī žigli ienira un riņķi noķēra, diezgan lielā dziļumā.

Lūk, vēl viena...

Nu gan... vēsture, tēmas nav zudušas, atrodas

Šoziem topā cimdu zaudēšana, paliek pa vienam

atmiņa zūd, pilnīgi konkrēti.