bišķi palabošu vivitu - nez vai es tik ļoti mēdzu apvainot kā dažas īpatni domājošas mēdz apvainoties.
Jo tā radušas. Jo allaž ZINA, kā IR un kā vajag. Un ja kāds ar asāku mēli domā savādāk, tad ir pļurkt...
Bet "komunicēt" (o! šis svešais ievazātais vārds, no tiem, ko mēdz lietot vien tāpēc, lai smalkāk izskatītos un izklausītos!) - no tā tu nekādi nevari izsprukt, jo šai publiskā vietā mēs visi vienādi esam... Vienīgā izeja (ai, labāk neteikšu)
Neparastā - es jau tik cerēju, ka bučas visiem, ne tikai ūsaiņiem...