Hi, bite izceļas ar īpašu pareizrakstību!
haijama, kā man gribētos būt!!!! Es būtu ļoti maiga maigone...

haijama,esmu kubā..:)))   

Es jau domāju, ka tavs kantiskums,maigoniit, plecu līnijās.. izrādās, visur...

..:)) bite ir maiga bite es viņas bišu strops,vai nav jauka dziesma..:))            

redzi, bite? viņš serenādes dzied Tev..

..:))) līdz vakaram ,laidīšu ka es uz māju ,apnika man firmai pienesumu taisīt..:))   

Ir smuka dziesma... zinu... un dungoju... žēl, ka ne par mani...
haijama, smuki tak, ne?

   mmmērkaķis... tagad viņš pauzē starp vārdu un komatu
"Kad piesārņota valoda,
Tad valoda nav smuka.
Un tādēļ allaž jākopj tā,
Vot, biedri, kāda štuka"
(c)

Riktīgi laba rīme! Un Tu sito no galvas zini?

vot lūk kā!

Nu redz, kā " tukšuma" tēma pārvērtās maģistra darbā par gramatikas analīzi!         
Autorei grādu!      

cik? 40? grādus...

malipka, tāpēc, ka nemitīgi tiek turpināta saruna, vienam otru papildinot!!! un tad kādi nu tur lielie burti!!!   

=>haijama
Arī tos grādus      

būs pa stipru

atšķaidīs

Ja teikums sākas ar šitādu   ērmu, tātad teikums sākas ar šo   ērmu un vairs nekādīgi nevar sākties ar Lielo burtu, jo ir jau sācies... Ne tā?
Atkal, ja teikums sākas ar kāda pilsoņa uzrunu tās godavārdā, piemēram - malipka, tad svarīgi būtu saprast vienu lietu: vai pilsonis pats savu godavārdu saprot kā malipka jebšu tomēr Malipka, un tad attiecīgi rīkoties.
Visos citos gadījumos teikums varētu sākties ar tik lielu burtu, kāda tai brīdī ir runātāja pašsajūta, humora sajūta, ēstgriba, maka plānums un citi nopietni argumenti.
Vot.   

Lasīšu, lasīšu, un tad kāaaaaaaaaa teikšu          

Bet ja česno, man prieks, ka vēl bez manis kādam sarkanās signāllampiņas aizdegās, ērmotu rakstību ieraugot.

Es paklusēšu, jo bieži saku - vot.