VIENAS VILTUS FREIDISTES SAPNIS
Esmu sākusi ar nepacietību gaidīt gulētiešanas laiku, tādi sapņi rādās, ka nu tikai.
1.epizode - manā vārtrūmē atstāts zīdainis un lamas mazulis(!!!). Nesaprotu, kā tie tur radušies, vienā padusē ielieku mazuli, otrā - lamu un dodos pie kaimiņiem meklēt vecākus zīdainim un saimnieku lamai, zīdainis man kutina padusi, bet lama košļā ausi, neko nevaru izdarīt, jo abas rokas aizņemtas.
2.epizode - pabriesmīga, dzīvoju kara laikā, trīsstāvu mājā kopā ar veselu baru citu cilvēku. Esmu trešajā stāvā, dzirdu, ka pirmajā ienākusi kaut kāda sodu izpildes vienība un apšauj visus iemītniekus, turklāt manā istabā ir kaut kāda uzparikte, kas parāda sirdsdarbības apstāšanos, kad kāds tiek nogalināts. Meklēju slēptuvi, saku pārējiem, ka jāmūk, citādi mūs arī nošaus. Pārējie saka, ka netic, ka ar viņiem ko tādu varētu izdarīt, paliek istabā. Es ielienu skapja atvilktnē un dzirdu, kā nošauj pārējos.
3.epizode - cenzēta, nevaru stāstīt:).
4.epizode - tulkoju G8 sanāksmes laikā, Bušs saka runu, man jātulko latviešu valodā. Tulku kabīnē ienāk Merkele un iegāž manā mikrofonā ūdeni, mikrofons nosprakšķ, nokūp un beidz darboties, izskrienu uz skatuves un franciski bļauju Sarkozī, lai pievalda Merkeli, nosperu viņa mikrofonu un, ko kājas nes, tešu atpakaļ uz kabīni, vienlaicīgi tulkodama Buša teikto, sapinos kaut kādus vados, pazaudēju mikrofonu. Dodos atpakaļ uz skatuvi, šoreiz savācu Putina mikrofonu, Putins aizliek man kāju priekšā, atkal nokrītu un atkal pazaudēju mikrofonu. Sāku briesmīgi raudāt un saukāt Putinu par šovinistu cūku, Bušs iedod savu mikrofonu un saka, ka tāpat jau gribējis savu runu teikt, jo griboties iet lenčā.
0
0