1. vakcinācija nepasargā no saslimšanas, bet vakcinēts cilvēks pārslimo attiecīgo slimību vieglākā formā
2. nnnjā, encefalīts nav iesnas, bet, saistībā ar ērcēm, jāuzmanās no laima slimības. Pret to gan nav vakcīnas uz izveseļošanās procents ir niecīgs. Ja paredzama darbošanās pa mežu vai tā tuvumā, iespējams, pat labāk būtu nosmidzināties no galvas līdz kājām ar kādu iedarbīgu insekticīdu (neiešu nevienu te reklamēt, bet, ja ir interese, jautājiet! K-ko no tā sajēdzu.)
3. medicīnas industrija ir ieinteresēta izgatavot iedarbīgas gripas vakcīnas, taču vīruss ir ar augstu virulenci un ar n-tajiem simtiem serovariantu. Vienā sezonā dominē vairāki serovarianti, tāpēc attiecīgā gada vakcīnu izgatavo balstoties uz pētījumiem, uz dominējošo vīrusa variantu un prognozēm. Citreiz notrāpa, citreiz ne. Šogad esot trāpījuši desmitniekā.
4. Manuprāt, vakcinēšanās pret trakumsērgu arī cilvēkiem būtu jānosaka ar likumu. Taču kāda ir reālā situācija? Savakcinēties pašam ir n-tās reizes dārgāk nekā savakcinēt savu suni vai kaķi. + esot kontaktā ar uz trakumsērgu aizdomīgu dzīvnieku, tāpat, bez izņēmuma, ir jāveic piespiedu vakcinācija un imunizācija ar hiperimūno serumu (gatavas antivielas), jo šī slimība ir vienīgā ar 100%īgu letalitāti, turklāt, diezgan īsā laikā...
Rezumē... Jāvakcinējas ir, tač jādomā ar galvu un jākonsultējas ar speciālistu. Ar mani ne.