Es zinu reālus cilvēkus, kas iepazinušies portālos, tiesa, ne šinī. Apprecējuēsies un dzīvo laimīgi.
Kad pirmo reizi ielogojos šiet, vēl vecajā versijā, mana pirmā doma bija - cik daudz nelaimīgu cilvēku. Visu laiku, esot aizņemtai ar mājkopību, bērnkopību, darbu un mācībām, tātad dzīvojot savā noslēgtajā vidē, nemaz nebiju pamanījusi, cik samaitāta kļuvusi pasaule.
Un tas ir saprotami. Katram gribas kādu mīļu vārdu, kādu glāstu, siltumu blakus un, ja tā nav, tad aizstāj to ar surogātu, tādejādi radot, kaut mirklīgu laimes ilūziju. Vienīgā nelaime, ka pie tā pierod un jau vairs nemāk citādi... Tad gan ir ziepes.