vidusskolā rakstīju sacerējumu, kam virsrakstā Blaumaņa "Mans zelts ir mana tauta" (piekritīsiet - 1973.gadam riskants, provokatīvs temats)
Atzīme 4, nebija mutisku komentāru, nebija labojumu, vien īsa piezīme (atceros precīzi): "Dažas ideoloģiska rakstura kļūdas".
Skolasbiedri laida darbiņu riņķī, bija puikas, kas teica "Nu tu zvērs!", kaut gan nekā jau tāda tur nebija - vien puicisks naivums.
Kad pēc gada vai diviem studentiņam sanāca pirmā saķeršanās ar VDK biedrīšiem "pelēkos uzvalciņos", viņi zināja, ko tas puika skolā otrā Latvijas malā rakstījis...
(pakaļgalu laikam vajadzēja sarunā par maisiem)