natur, bet es jau noklusēju, ka nopirku divus... tātad-bijušo noēdu, bet vēl divi ir... knapi noturējos, lai vēl vienu nenoēstu... nekas, vokarā, vokarā
aldij, tu slima vai
man tik interesē, kā tas anksis šodienu izdzīvos ar to lēcu pļuru

Neesmu slima, man vienkārši negaršo.

Lēcu putra taču garšîga! It sevißķi sarkano

man topā dzeltenie šķeltie, kur pieblenderēti vēl vārīti kartupeļi... ar sīpolkreimgaļas mērci... ļoti labi sanāk-zirņiem vairs nav tik izteikta garša, tāda mierīga  tā putra sanāk... pat zirņneēdāji ievērtē kā ļoti labu esam

man tās lēcas ne visai... bet varbūt vienkārši sevi neesmu pieradinājusi)

kāpostu zupa (vakarējā ar knelli), ar krējumu un aukstu šņabja glāzi

kas ir knellis????
un vēl jautājums - kādu kāpostu..

pilnmēnesī skābētu ar pārbučošanos pār mucu. knelliis ir stilbs cūkas

.. nez no kuras valodas...

un atkal nianse- svaigs vai žāvēts ))) tas izsaka daudz ko

žāevēts, tā zupa ar katru dienu garšīgāka paliek

ta jau 8l katlā vārīji?

..ir ēdiens ko nekad nēēdu... šķeltie zirņi... bērnības trauma... ne-pa-tīk... pelēkos pērku, vāru un tad ar cauraudzīti cepu, bet tos nēē...

tad pamēģini kartupeļus vairāk un zirņus pēc garšas , lai gan nav ko mocīties, ja negaršo...

..pareizi gārs... nav ko bojāt kartupeļus... ... un vēl neēdu... saldu rīsu biezputru..šaausmas... skolā ar ķīseli deva un rozīnēm... skolotāja stāvēja pie galdina un spieda apēst... vēl tagad to garšu atceros...

lēcu putra garšo mazliet līdzigi šķeltajiem zirņiem tikai daudz daudz maigāka..
nevajag bojāt ar kartupeļiem..
es vēl pielieku tu4 tu4 ķimenes un beigās vēl sojas piena pulvera karoti..
ak ja šodien pieliku piciņu  smalko GI sviestu..
došos uz keksiem..ne uz tiem ko ēd, bet tiem kuri dzied

Man tieši ar gadiem viss samainījās. Škeltos zirņus agrāk nē, tagad ar gardu muti:) Rozīnes agrāk nē, tagad nav pretenziju, ja kaut kur ieceptas. Bet nepatīk, ja ķīseļos tādas resnas, uzpūtušās peld:)

tām resnām tāda šķirne... arī mazās uzpūšas, bet nav tik lielas... man gan rozīnes garšo-visur, atceros bērnībā ēsto saldējumu ar rozīnēm(lika vafeļu trauciņos)-un tas bij Maskavā, a garšu vēl tagad atceros-rozīnes ar bij dikti daudz... un ta vēl rozīnes šokolādē-šogad gan nav ēstas vairumos, pagājušo gad pārēdos... vai, cik saldas atmiņas ..un biezpiena krēms ar rozīnēm... un ūgu maize)

Tās skolotājas bija kaut kàdas šausmas. Uz pirmo klasi aizejot, nevarētu ieəst un ieəst ēdienus ar pienu. Nebija mūsu govs piens un viss.
 Tad nu skolotàja stàvēja kà piemineklus, kamēr apēdu. Pēc kàdas trešās-piektās reizes, kad viss palika uz gaiteņa grīdas, lika mieru.
 Un vēl tagad "mīla" pret piena produktiem ir saglabājusies. 
Tāpēc saldējums mierïgi dus kamerā, ja tur nonăcis. Arī kefïru, jogurtu, pienu neapdraud mana klātbůtne veikalā.

Ko ta anksis par nekādiem koncertiem nestāstīj?..taupīj saldajam ēdienam?... vo, še jums-domosedi- es uz konci, uz Keksiem ..nē nu bezkaunīga sieviete

kaut kas spīd, lampas vēl nav ieslēgtas, laikam solaris zivis saēdies