Ir jau ka darījumi nojūk, jo tomēr pārdomā.Bet, pieļauju, ka daudzām surogātmātēm tas ir kā darbs.Un pilnīgi nekādu emociju.
Aizvakar ar draudzeni drusku par citu, bet tuvu šai tēmai, daudzbērnu mātēm aizrunājāmies.Nu tā vispār ir jūtīga tēma, kuru cilājot var fiksi pa ausīm norauties.Bet mēs par to, ka nekādi nesaprotam, ja pati pliku dē un bāliem vaigiem, bet tik dzemdē un dzemdē.Arī par nemitīgi stāvoklī paliekošajām, kur arī nemaz tik laba tā situācija nav.Bet, izrādās, ka esot pavisam interesanta vēl viena lieta, kas uz to daudzo bērnu gādāšanu rosinot.Sievietēm esot dīvaina(tas priekš tām, kurām tā nav)pilnuma, visu laiku tāda kā uzbudinātības sajūta, kas viņās radot velmi palikt atkal un atkal stāvoklī.Ar vienu vārdu sakot, kā mēs iesmējam, lielais O deviņu mēnešu garumā.Nu, un ja sakrīt abi šie faktori, tad kāpēc vēl arī tam piedevām nenopelnīt.
Un surogātmātes pakalpojumus jau neizvēlās tikai tāpēc ka nevar palikt stāvoklī, vai iznēsāt.Daudzas vienkārši negrib grūtniecībai iet cauri, vai nu tāpēc ka riebjās viss šis pasākums

, vai lai figūru u.c.nepamaitātu, karjerai netraucētu, vai arī tas viss kopā un vēl kāds iemesls.Viss paliek arvien sakārtotāks jebkurā jomā