Ziniet, bet man īstenībā sakara ar piedzīvoto milzīgo inflaciju un tagad krīzi ir par citu škrobe ne škrobe, bet nu skumjas noteikti.
Vai kāds man var paskaidrot ar ko ir nogrēkojušies tie cilvēki, kuri tajos laikos, kad citi masveidā ņēma kredītus, iepirkās uz nebēdu ar to palielinot pieprasījumu un vienlaicīgi ceļot cenas, dzīvoja pieticīgi iztiekot tikai ar to naudiņu, kas viņiem bija un nešikoja. Un tie nebija no labi pārtikušajiem cilvēkiem ar labiem dzīves apstākļiem, bet gan parasti cilveciņi, kuri centās iztikt ar to , kas viņiem ir. Tagad tie kredītu ņēmēji raud, ka viņiem samaksājot kredītus nekam citam neatliek naudiņas un ir tik grūti, kad jāsāk atkal ekonomēt. bet viss tas sapirktais labums jau viņiem vēl palicis. Bet tie kuri dzīvoja pieticīgi (var pat teikt trūcīgi) kaut visu mūžu sūri un grūti ir strādājuši un nekad nav slinkojuši, tagad izjūt vēl vairak to spiedienu, jo PVN paielināja tieši tāpēc, lai segtu iztrūkumu tāpēc, ka daļa dzīvoja pāri saviem līdzekļiem.
Es nevienu nenosodu, bet gribas saprast, vai cilvēkiem nav apnicis čīkstēt par savu muļķību.
Es zinu pensionārus, kuri visu paši savos dārziņos vasara izaudzē, salasa odziņas un sēnītes, to visu ievieto saldejamā kaste un pa ziemu lieto. Caurām ziemām malciņu gādā cērtot pat zarus, jo malku pirkt ir ļoti dārgi un tagad vēl 16% dargāk, nekā pagājušajā gadā. Un ziniet viņi nesūdzas, viņi katru iztērēto santīmiņu pieraksta un kaukulē. Laikam būtu vērts no viņiem pamācīties, kā var savu budžetu sastadīt tā, lai visam pietiek, bet lieks nekas netiek ne nopirkts ne iztērēts!
0
0