Nu tā neveiksminieces... esmu atkal mājās... pāris frāzes un gulēt... man ir mēle uzpleca esmu vienkārši pārguris...
Žigli pārlaidu acis pāri jūsu sarunātajam, apsalūti neiedziļimnoties, ko katra te ir teikusi. Bet doma bija tāda saskaitīt cik šeit ir neveiksminieces parādījušās manā prombūtnes laikā. Un ziniet man ir vieglāk saskaitīt cik šeit meitenes kam ir cerības uz veiksmi, jo tām man pietiek ar vienas rokas pirkstiem, bet pie neveiksminiecēm es nojuku no skaita...
Un starp citu, pamaniju, viens te pat nav neveikminieks... viņš ir jau pat neatgriezeniska traģēdija...
ko staburags bija domājis... ar šo... /kas notiek jūsu prātos//?
to arī bija domājis - vai jūs pašas vismaz zinat, kas notiek jūsu galvās un ka tas ir jūsu nelaimju cēlonis...
Jūs varētu salīdzināt ar ietiepīgiem krieviem, kas kategoriski atsakās saprast latviešus un ar varu grib uzpiest latvietim runāt krieviski. Un vai tad tā nav OKUPĀCIJA... morala okupācija. Tā pat arī jūs sievietes, kategoriski atsakaties saprast vīrieti un tāpat kā pārdzēries Matrosovs metās virsu ambrazūrai, tā pat arī jūs netaties ar naidu vientiesīgajam, labestīgajām, pret pasauli ar seju vērstajam vīrietim virsū... un mērķis ir lai viņu sev pakļautu, iznīcinatu. Un jūsu ieroči ir sliktās domas par vīrieti...
Un tagad sakiet vai tā nav OKUPĀCIJA... morala okupācija...
OKUPANTES!!!! PARANDŽA PĒC JUMS RAUD...